Pēc militārajām mācībām stratēģiski nozīmīgajā Gotlandē pērn 150 Zviedrijas armijas karavīriem tika pavēlēts salu nepamest un uz salas pastāvīgi tiks dislocēti 350 karavīri – pirmā jaunizveidotā Zviedrijas bruņoto spēku vienība kopš Otrā pasaules kara. Kopš 19. gadsimta Gotlandē esošais garnizons tika likvidēts tūkstošgades mijā, sakrītot ar kopējām pārmaiņām Zviedrijas aizsardzības politikā, kas to arvien vairāk atšķīra no kaimiņvalsts Somijas.
"Zviedrijas valdība šo politiku mainīja divtūkstošo gadu sākumā, kad Zviedrija sāka vairāk fokusēties uz starptautiskām operācijām un pat paziņoja, ka valstij vairs nav nekādu tiešu militāru draudu, kas bija būtiska pārmaiņa retorikā. Taču pēc tā, kas notika Ukrainā, situācija ir mainījusies, un notiek atgriešanās pie iepriekšējās sistēmas," skaidroja Somijas Atlantiskās padomes ģenerālsekretāre Terhi Sominena.
Īpaši nepatīkams Zviedrijas bruņotajiem spēkiem bija incidents 2013. gadā, kad divi Krievijas bumbvedēji un četri iznīcinātāji pacēlās no Sanktpēterburgas, simulējot kodoluzbrukumu stratēģiskiem objektiem Stokholmas reģionā.
Tolaik Zviedrijas gaisa spēki nereaģēja, jo bija izsludināts pazemināts trauksmes līmenis Lieldienu brīvdienu dēļ. Tā vietā no Lietuvas pacēlās divi dāņu NATO iznīcinātāji. Iekšējā izmeklēšanā vēlāk tika atklāts, ka Zviedrijas gaisa spēki ilgstoši atstāti novārtā. Vēlāk sekoja arī kiberuzbrukumi gaisa telpas kontroles sistēmām un zemūdeņu aktivitātes Zviedrijas un Somijas teritoriālajos ūdeņos, kā arī Krievijas militārā simulācija tās pašas Gotlandes ieņemšanai. Atšķirībā no tradicionāli un vēsturiski pašpietiekamās Somijas nemierīgā situācija no jauna likusi sabiedrībā spriest par iespējamu Zviedrijas dalību NATO.
"Somijā situācija bijusi vairāk vai mazāk vienāda kopš 1970. gadiem bez dramatiskām pārmaiņām. Zviedrijā jautājumam par atbalstu NATO bija lielāki lēcieni un it īpaši kopš Krimas un Ukrainas notikumiem skaitļi ir mainījušies ievērojami. Un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dalību NATO atbalstīja pat vairāk nekā puse zviedru," norāda Sominena.
Šogad atbalsts NATO gan nokritās līdz 47%, taču sadarbība ar NATO turpinājusi augt. Septembrī Zviedrija organizēja vērienīgākās militārās mācības 23 gadu laikā kopā ar somu, kā arī amerikāņu un citu NATO valstu karavīriem. Zviedirja arī pieņēmusi lēmumu piecu gadu laikā bruņoto spēku modernizācijai veltīt papildu 722 miljonus ASV dolāru, bet jau no nākamā gada arī daļēji atjaunos obligāto militāro dienestu, katru gadu iesaucot armijā četrus tūkstošus jauniešu neatkarīgi no dzimuma.
