Apsūdzības uzrādītas bijušajam “Saab” vadītājam Janam Āke Junsonam, bijušajai uzņēmuma juristei Kristinei Hersai un kādai trešajai personai, kuras vārds netiek atklāts, ziņo Zviedrijas radio.
Saskaņā ar apsūdzību 2011.gadā “Saab” vadība slēdza vairākus fiktīvus līgumus par kompānijas produkcijas importu un izplatīšanu, tai skaitā Ukrainā, kā arī izrakstīja fiktīvus rēķinus un sagrozīja “Saab” un tās meitas kompānijas “Saab tools” gada pārskatu datus.
Izdevums “The Local” ziņo, ka kopējā summa, kas figurē falsificētajos dokumentos, ir aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Prokuratūra uzskata, ka noziegumi pastrādāti 2011.gada pavasarī, kad “Saab” piederēja Nīderlandē reģistrētajam ekskluzīvo auto ražotājam “Spyker Cars”, vēsta Zviedrijas radio.
Savukārt “Spyker Cars” kopš 2009.gada bija saistīts ar Krievijas miljonāru Antonovu. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2009.gada nogalē Antonovam tieši vai pastarpināti piederēja 30% “Spyker”, viņš bija arī “Spyker” padomes loceklis kopā ar kādreizējo Krājbankas vadītāju, pašreizējo Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. Antonovam šajā laikā pastarpināti – caur Lietuvas “Snoras” banku piederēja arī daļas Latvijas Krājbankas.
Vienošanās par finanšu grūtībās nonākušās kompānijas “Saab” pilnīgu iegādi no amerikāņu koncerna “General Motors” panākta 2010.gada sākumā, toreiz ziņots, ka darījuma summa sasniedza aptuveni 52 miljonus eiro.
Taču atjaunot “Saab” likviditāti neizdevās un 2011. gadā uzņēmums atzīts par bankrotējušu.
Tajā pašā gadā atklājās problēmas un līdzekļu iztrūkums “Snoras” bankā un Krājbankā, kuras arī bankrotēja, bet medijos izskanējusi informācija, ka Antonovs savus autokompāniju darījumus finansējis no naudas, kuru izveda no savām bankām, tai skaitā caur kredītiem bez nodrošinājuma, ko izsniedza fiktīvām firmām.
Lietuvas prokuratūra izsniegusi Antonova un “Snoras” bankas vadītāja Raimonda Baranauska aresta orderi, kuri uzturējās Lielbritānijā, kur izskatīja jautājumu par viņu izdošanu, taču šogad vasarā pazuda no britu likumsargu redzesloka.
