Zviedrija attiecībās ar Krieviju ilgstoši centusies ievērot neitrālu pozīciju, nedz atbalstot, nedz nosodot Krievijas ārpolitiku. Taču pēdējo gadu notikumi, kas sekoja Krimas aneksijai, Zviedrijai likuši ieņemt agresīvāku stāju.
Krievija militāro manevru laikā vairākkārt pārkāpusi Zviedrijas gaisa telpu un izvērsusi dezinformācijas kampaņu. Tāpēc arvien aktuālākas kļūst diskusijas par Zviedrijas dalību NATO.
Jaunākie dati par Zviedrijas sabiedrības atbalstu NATO liecina, ka to atbalsta 43%, bet 37% ir pret.
Tie ir augstākie atbalsta rādītāji 10 gadu laikā, kas parāda, ka Zviedrijas sabiedrība būtu gatava dalībai aliansē. Arī NATO labprāt redzētu Zviedriju savā pulkā.
Taču Zviedrijas valdībā par to pārliecības nav.
Zviedrijas mazākuma valdība ar sociāldemokrātiem priekšgalā aizvien ir pret dalību aliansē. Sociāldemokrātu biedrs un bijušais ārlietu ministrs Jans Eliasons uzskata, ka valstij jāpaliek neitrālai.
“Mēs esam dzīvojuši mierā 202 gadus. Jau no paša sākuma izvēlējamies neitralitātes politiku. Brīvību no aliansēm. Tas mūsu valstij labi kalpojis,” atgādināja Eliasons.
Tikmēr opozīcijas bloks pirmoreiz vēsturē ir vienots atbalstā NATO un uzsācis aktīvu kampaņu pirms vēlēšanām. Lielākās opozīcijas partijas - Moderātu partijas - pārstāve bijusī aizsardzības ministre Karīna Enstroma uzskata, ka neitralitātes saglabāšana vairs nav arguments palikšanai malā.
“Mēs pametām neitralitāti jau pirms gadiem. Kopš pievienojāmies ES, mēs neesam politiski neitrāli. Jā, neesam iestājušies NATO, bet esam tuvs partneris un novērtējam transatlantiskās saites. Mums ir kopīgas vērtības. Neitralitāte palika pagātnē,” uzsvēra Enstroma.
Zviedrija jau ir ciešs alianses partneris un darbojas NATO institūcijās. Tā pagājušogad sarīkoja lielākās mācības pēdējā desmitgadē, atjaunojusi obligāto militāro dienestu, izvietojusi bruņotos spēkus Gotlandē, kā arī būtiski palielinājusi militāros tēriņus.
Tā ir reakcija uz Krievijas agresīvo ārpolitiku. Taču tai pašā laikā sociāldemokrāti nav pilnībā atmetuši cerību vēl uzlabot attiecības ar Maskavu.
“Es ticu dialogam. Uzskatu, ka izolācija un nerunāšana vienam ar otru nav veselīga attieksme. Tas gan nenozīmē, ka tev ir jānodod savi principi vai valsts vērtības, tas drīzāk dod tev iespēju paust savu pozīciju,” norādīja Eliasons.
Ja Zviedrija lemtu par dalību NATO, Krievija draudējusi reaģēt. Taču opozīcijas partijas uzskata, ka nevienai valstij vai politiķim nevar būt veto šajā lēmumā. To izlems tauta. Un vairāki analītiķi jau nodēvējuši rudenī gaidāmās vēlēšanas par sava veida referendumu dalībai aliansē.
