Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone informēja, ka izvirzīto mērķi plānots sasniegt desmit gadu laikā.
Patlaban Zviedrija aizsardzībai novirza apmēram 1,2% no iekšzemes kopprodukta, bet jau tuvākajā laikā izdevumi pieaugs līdz pusotram procentam. Vienlaikus palielinās iesaucamo skaitu obligātajā militārajā dienestā, ko atjaunoja 2017. gadā.
Premjere uzsvēra, ka drošības situācija reģionā pēdējo gadu laikā ir būtiski pasliktinājusies, bet Krievijas uzbrukums Ukrainai rada vēl lielāku saspīlējumu.
Pēdējā laikā sabiedrībā lielāku atbalstu gūst arī ideja par valsts iestāšanos NATO. Tomēr Andešsone jau iepriekš noraidīja šādu iespēju, paužot, ka tas vēl vairāk destabilizētu situāciju Eiropas ziemeļos, jo Krievija asi iebilst pret bloka paplašināšanos.
Arī Zviedrijas kaimiņvalstī Somijā sākušās diskusijas par tuvināšanos NATO, taču pagaidām pievienošanās aliansei netiek plānota.
