Šī gada trešajā ceturksnī Zviedrijas lielās bankas guva negaidīti lielu peļņu. „Nordea”, "SEB banka", „Swedbank” un „Handelsbanken” šogad kopumā nopelnīs 100 miljardus kronu jeb aptuveni 10 miljardus eiro. Tas ir rekords.
„Swedbank” ģenerādirektors Mikaels Volfs gigantisko peļņu skaidro ar izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem:
„Pamatā ienākumi ir no nekustamo īpašumu tirgus – gan komerciālajā sektorā, gan arī privātajā sektorā, kur mums ir 25 procenti. Tāds līmenis sasniegts pirmo reizi kopš 2009. gada.”
Taču - vai banku lielā peļņa nāk par labu Zviedrijas iedzīvotājiem? Un kas ar šo nopelnīto naudu tiek darīts?
Zviedrijas televīzijas ekonomikas reportieris Jāns Nīlanders norāda – pirmkārt jau bankas pelna uz cilvēku rēķina:
„Kad jūs ieguldāt naudu bankā, jūs gandrīz vienmēr saņemt nulle procentus par to. Pēdējā ceturkšņa laikā mēs redzam, ka banku peļņa ir spēcīgi augusi tieši uz aizdevumos izsniegtās naudas rēķina. Tātad tie cilvēki, kuri tagad aizņemas naudu bankās, palīdz kāpināt banku peļņu lielā apjomā.”
Turklāt banku peļņas cipari nebūt nenozīmē banku pakalpojumu attīstību. „Swedbank” paziņo par rekordlielu peļņu un vienlaicīgi paziņo arī par 600 līdz 800 štata vietu likvidēšanu – tā norāda Nīlanders. Tie ir septiņi procenti no visiem „Swedbank” darbiniekiem. Tāpat arī daudzviet banku filiāles vairs nestrādā ar skaidru naudu – jūs nevarat ne noguldīt kaut ko savā kontā, ne arī kaut ko izņemt no tā. Pamatojums – tas esot pārāk dārgi.
Bankas šādu peļņas turēšanu kabatā skaidro gan ar paaugstinātām pašu kapitāla prasībām no valsts puses, gan arī ar vājo ekonomikas izaugsmi gan pašā Zviedrijā, gan arī globāli.
„Nordea” ekonomiste Annika Vinsta Zviedrijas Radio skaidro – lai arī zviedru bankas ļoti labi izturēja nesenos banku stresa testus Eiropā, tās nevar atļauties šķiesties ar naudu:
„Mazāka uzticamība nozīmē, ka bankām ir jāaudzē pašu kapitāls, un tad šo naudu nav iespējams aizdot. Nav iespējams vienlaicīgi uzturēt lielāku kapitālu bankā un to arī izsniegt kā kredītu. Tas ietekmē tirgus konjunktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mums būtu tāda sistēma, kurai uzticas un kura tiešām darbojas – tā, lai ekonomika iet uz augšu un uzņēmumi un mājsaimniecības spēj finansēt savas vajadzības.”
Zviedrijas ekonomika ir sākusi nopietni stagnēt. Nepieciešamās divu procentu inflācijas vietā nu jau ir delfācija, iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad plānots zem 2%. Zviedrijas Centrālā banka tāpēc oktobrī pazemināja svarīgāko procentu likmi līdz nullei. Taču pagaidām tas nav devis lielu efektu – izņemot to, ka bankas ir nedaudz pazeminājušas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Gan no banku puses, gan arī no politikas komentētājiem izskan aicinājumi valdībai stimulēt ekonomiku. Tikmēr jaunā sociāldemokrātu valdība ir piesardzīga.
„Zviedrija pašlaik var aizņemties naudu praktiski par velti. Ja mēs varam aizņemties, lai investētu dzelzceļa attīstībā, zaļās ekonomikas attīstībā un tamlīdzīgi – tad ir muļķīgi neizmantot šo iespēju. Ir muļķīgi un nožēlojami, ka nākamā gada valsts budžetā tas netiek darīts,” Jorans Greiders, sociāldemokrātisks žurnālists, šajā situācijā aicina valdību atmest bailes no budžeta deficīta.
Milzīgā banku peļņa gan nav palikusi nepamanīta no valdības puses. Ar 2016. gadu tiek plānots ieviest īpašu banku nodokli. Tas valsts kasē ienestu teju vai pusmiljardu eiro gadā.
"SEB banka", kas savu peļņu gada laikā kāpinājusi par 40%, noraida šādu priekšlikumu. Bankas ģenerāldirektore Annika Falkengrēna Zviedrijas Radio norāda – nav godīgi piemērot dažādus nodokļus dažādām nozarēm:
„Mēs iemaksājam naudu stabilitātes fondā, mēs maksājam par noguldītāju garantijām, tāpat mēs maksājam nodokļus kā visi pārējie. Tātad bankas jau šodien sniedz savu artavu kopējam labumam.”
Zviedrijā arvien vairāk satraucas par pārlieku lielo kredītu slogu. Pārsvarā tie ir hipotekārie kredīti. Konkrēta risinājuma nav arī Zviedrijas Centrālajai bankai. Taču kaut kas ir jādara, skaidro Centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess:
„Tā vai citādi mums ir jārisina šī situācija – mājsaimniecības ņem kredītus, aizņemas arvien vairāk, un tā tas ir jau ilgāku laiku. Ir jārīkojas, lai gan atsevišķām mājsaimniecībām, gan visai ekonomikai nerodas lielas problēmas. Zviedrijas sabiedrībai ir jāvienojas par nepieciešamo pasākumu paketi.”
Situācija Zviedrijā pašlaik kaut kādā ziņā atgādina situāciju Baltijas valstīs pirms krīzes. Proti, arī toreiz izsniegto kredītu vilnis apsteidza ekonomikas attīstību. Pēc vizināšanās lielās peļņas karuselī 2008. gada rudenī „Swedbank” bija uz pilnīga sabrukuma robežas.
Šodien „Swedbank” atkal gūst milzu peļņu no izsniegtajiem kredītiem – tikai šoreiz Zviedrijā. Ekonomists Tūrbjorns Holē grib redzēt kardinālas izmaiņas banku sistēmas pamatos. „Es vēlos, lai bankas divkāršo vai trīskāršo savu pamatkapitālu,” viņš stāsta Zviedrijas Radio. „Nordea”, „Handelsbanken”, "SEB banka" un „Swedbank” pašu kapitāls ir piecu procentu apjomā. Tikmēr citos lielajos uzņēmumos pašu kapitāls ir 50 procenti. Holē aicina pārveidot bankas, lai tās līdzinātos parastiem uzņēmumiem:
„Bankām tiek atļauts turēt daudz mazāk pašu kapitāla salīdzinājumā ar parastiem lielajiem uzņēmumiem. Tā rezultātā banka spēj darboties ar zaudējumiem tikai dažus gadus, pēc tam tā ir jāglābj nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā „Ericsson” vai „Volvo” principā var strādāt ar zaudējumiem gadu no gada, jo viņiem ir liels pašu kapitāls.”
„Swedbank”, neskatoties uz lielo peļņu, neplāno palielināt kreditēšanu Baltijas valstīs. Oficiāli tiek skaidrots – neesot pieprasījuma. Tajā pašā laikā šogad „Swedbank” Baltijas daļa 60% no peļņas atgriezīs mātes bankai Zviedrijā.
