Valstī arvien vairāk pieaug bažas par to informāciju, kas kurina rasu un reliģiju naidu, tā kā Zviedrija uzņem bēgļus no musulmaņu zemēm. Slepenie dienesti neslēpj, ka informācijas saknes dīgst Krievijā.
Nedz Somija, nedz Zviedrija pagaidām nav NATO dalībvalstis, un īpaši Zviedrija allaž centusies ieturēt neitrālu pozīciju, taču interese un vēlme, iespējams, pat būt alianses sastāvā uzplaiksnījusi arvien biežāk pēc tam, kad Krievija sāka militārās aktivitātes Ukrainā.
Somija, kas ir Krievijas tieša kaimiņiene, ir paudusi satraukumu par drošību, savukārt, pēdējā laikā arvien vairāk uzmanību šim jautājumam pievērš arī Zviedrija, norādot, ka to satrauc Krievijas varas izvērstais informatīvais karš un Eiropu nomelnojošā kampaņa medijos, kas sasniedz arī Zviedrijā dzīvojošos.
Zviedrija arī bažījas par kiberkara draudiem jeb iespējamiem uzbrukumiem valsts stratēģiskajām interneta mājaslapām, kas kļūst par šā gadsimta arvien vērā ņemamāku ieroci.
Interneta izdevums „Defense News” ziņo, ka Somija jau ir nozīmējusi savus ekspertus, kuri sastrādājas ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā.
Savukārt, Zviedrija grasoties jau nākamgad oficiāli iesniegt lūgumu pilnībā pievienoties centra darbībai, kļūstot par pirmo ne NATO dalībvalsti, kas būtu spērusi šādu soli. „Propaganda un melīga informācija ir kļuvusi par reālu draudu mūsu drošībai,” atzinis Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hultkvists.
Krievijas varas aktīvi finansiāli atbalstītā kanālā „Russia Today” ziņu programma „Sputnik” ir sākusi raidīt zviedru un norvēģu valodā, un tajā jau vairākkārt kritizēta un arī izsmieta Zviedrijas un Somijas tuvināšanās NATO.
Zviedrijas slepenie dienesti esot īpaši nobažījušies par to, ka bez jau ierastajiem Krievijas starptautiskajiem medijiem arī sociālajos medijos arvien vairāk izplatās rasu un reliģiju naidu kurnoša informācija, kurai saknes dīgst Krievijā. Dienesti nav slēpuši aizdomas, ka arī nesenā un atkārtotā bēgļu centru dedzināšana varētu būt saistīta ar šo informāciju.
Jau vēstījām, ka Zviedrijas imigrācijas dienesti ziņas par mājvietām, kurās plānots izmitināt bēgļus, ir nolēmušas paturēt slepenībā, tā kā arvien biežāk pret tām tiek vērsti uzbrukumi. Pēdējā laikā Zviedrijā vairākkārt izcēlušies ugunsgrēki, kuros vainojamie nav atrasti, taču policijai ir aizdomas, ka tie ir bijuši tīši sarīkoti. Zviedrijai, kas patlaban uzņem tūkstošiem bēgļu no musulmaņu zemēm, šis ir īpaši jūtīgs jautājums, jo valdība plāno, ka šogad valstī patvērumu varētu pieprasīt 190 000 ārvalstnieku. Patvēruma vietās papildus ir izvietoti apsargi.
Zviedrija un Somija ar NATO sadarbojas jau kopš 1994.gada programmā "Partnerattiecības mieram", un abas valstis ir piedalījušās arī NATO vadītajās operācijās Afganistānā. Pirms dažām dienām Zviedrijas valdība arī pavēstījusi, ka kopā ar Somiju veidos jūras kaujas grupu, kā arī Zviedrija piedaloties sarunās ar Norvēģiju un Dāniju par iespēju to ostās turēt jūras spēku vienības, vēsta mediji.
