Sociāldemokrāti jau tiek uzskatīti par vienu no pēdējām izdzīvojušajām centriski kreisajām partijām Eiropā. Un par galveno iemeslu tam kļuvusi migrācijas politika. Ne velti Zviedrijā ir Eiropā lielākais imigrantu skaits uz vienu iedzīvotāju un augsts noziedzības līmenis.
Piedāvā arī referendumu par izstāšanos no ES
Zviedrijā terorisms kļuvis par drūmo realitāti. Uz policistiem šauj, sievietes izvaro, ģimenes bēg no valsts. Ar šādu vēstījumu priekšvēlēšanu reklāmā nāk galēji labējais spēks, Zviedrijas demokrāti, kas cer gūt panākumus nedēļas nogalē gaidāmajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās.
Šī partija pieaugošo Zviedrijas migrantu skaitu tieši sasaista ar augsto noziedzības līmeni. Bet dati par to nav viennozīmīgi. Kaut arī 58% vīriešu, kas pēdējos piecos gados notiesāti par izvarošanu, nav dzimuši Zviedrijā, 2015.gadā, bēgļu krīzes karstākajā laikā, izvarošanu gadījumu skaits nokritās par 12%.
Un tomēr – mediju virsrakstus turpina pārpludināt ziņas par dažādiem nemieriem nabadzīgajos valsts rajonos, kuros ir liels migrantu īpatsvars. Šeit var minēt Rinkebiju, Malmi, Gēteborgu.
Zviedrijas demokrāti piedāvājuši pilnībā apturēt patvēruma meklētāju uzņemšanu, vēlas bargākus sodus par noziegumiem un lielākas pilnvaras policijai. Partija arī piedāvājusi noturēt referendumu par Zviedrijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
"Mums nav vietu, kur uzņemt bēgļus, ir garas rindas sistēmā. Mūsu labklājības politika nespēj parūpēties par tiem, kas jau ir valstī.
Mums vajag pilnīgu pauzi no imigrācijas un nodrošināt iespējas jau esošajiem migrantiem atgriezties mājās," teica Zviedrijas demokrātu migrācijas politikas speciāliste Paula Bīlere.
Eksperts: Nebūs valdībā, bet varētu būt ietekme
Galēji labējo atbalsts Eiropā pēdējos desmit gados palēnām audzis, bet īpaši kopš 2015.gada bēgļu krīzes. Tāpēc Latvijas Televīzijas uzrunāto ekspertu Zviedrijas demokrātu panākumi nepārsteidz.
"Zviedrijā, tāpat kā Vācijā, pēdējos gadus bijusi diezgan liberāla migrācijas politika. Un šo valstu lielajās pilsētās, kur ir sociālas problēmas – nabadzība, bezdarbs –, galēji labējie to izmanto kā propagandu pret migrantiem. Visi runā par migrāciju, bet es domāju, ka problēmas ir saistītas ar ekonomiku. Cilvēkiem bail zaudēt darbu – automatizācijas, globalizācijas dēļ, un viņus tāpēc piesaista galēji labēja politika," vērtē politologs Karls Melins.
Savu debiju parlamentā Zviedrijas demokrāti piedzīvoja 2014.gadā, kad to atbalstīja 12% vēlētāju.
Partijas saknes meklējamas neonacistu kustībā, kā dēļ tai nebija daudz sabiedroto. Taču partija ar skatu nākotnē veikusi pašattīrīšanos no radikālākajiem pārstāvjiem.
"Nedomāju, ka viņi būs valdībā, bet viņiem varētu būt ietekme. Ja nebūs sadarbības starp tradicionālajiem blokiem, viņi varētu turēt varas līdzsvaru," uzskata Melins.
Vēlēšanas vēl nav notikušas, bet šīs partijas uzplaukums licis tradicionālajām partijām – sociāldemokrātiem un opozīcijas moderātiem – nosvērties vairāk pa labi. Sociāldemokrāti samazinājuši noteikto uzņemamo migrantu skaitu un vēlas ātrāku repatriāciju tiem, kam patvērums nepienākas. Savukārt moderāti sola mazākus bēgļu pabalstus.