Žurnālistu atbalstam EK piedāvājusi divas iniciatīvas 

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Koronavīrusa radītā finanšu krīze būtiski ietekmē arī plašsaziņas līdzekļus daudzviet Eiropā. Tas draud vēl vairāk sašaurināt viedokļu daudzveidību. Turklāt pieaug arī dezinformācijas apjoms. Savukārt žurnālisti vairākās Eiropas valstīs arvien vairāk saskaras ar draudiem, agresiju un spiedienu. Briseles politiķi uzskata, ka šī problēma beidzot ir jārisina.

Žurnālistu atbalstam EK piedāvājusi divas iniciatīvas 
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Pasaules preses brīvības indekss liecina, ka pandēmijas laikā ceturtā vara tiek arvien vairāk pakļauta spiedienam un kontrolei. No 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm viszemāk novērtēta Bulgārija un Ungārija.

Eiropas Savienības un Balkānu nodaļas vadītājs organizācijā “Reportieri bez robežām” Pavols Salai  norādīja, ka pandēmija pastiprina daudzas problēmas, kas apdraud iespēju saņemt neatkarīgu, daudzveidīgu un uzticamu informāciju.

“Eiropas valstu valdības izmantojušas Covid-19 krīzi, lai palielinātu spiedienu uz neatkarīgiem un kritiskiem medijiem.

Dažreiz valdība, piemēram, Ungārijā, ievieš likumus, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību. Citos gadījumos žurnālisti arestēti. Piemērs ir Polija, bet tas diemžēl notika arī Arubā, kas ir Nīderlandes aizjūras teritorija,” pastāstīja Salai.

Bulgāru žurnālists Georgijs Gotevs ir pārliecināts, ka arī viņa dzimtenē ir nopietnas problēmas: “Kā pietrūkst? Brīvības. Es zinu ļoti labus žurnālistus, kuri man atzīst, ka viņu mediji neļauj rakstīt to, ko viņi domā. Tajā pašā laikā, lasot žurnālistu pārstāvētos medijus, jūs redzēsiet, ka viņi raksta kādu izdomātu realitāti, kurai nav nekāda sakara ar patiesību.”

Iepriekšējā gada septembrī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu, kurā apkopota tiesiskuma situācija visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mediju brīvība un viedokļu plurālisms bija viena no četrām izmeklētajām jomām. Ziņojumā tiek atzinīgi novērtēts Nīderlandes projekts “PersVeilig”. Tas žurnālistiem dod iespēju ziņot pa uzticības tālruni, ja viņi saskaras ar agresiju un vardarbību. Gada laikā “PersVeilig” reģistrēti 120 ziņojumi.

Žurnālistu atbalstam Eiropas Komisija decembra sākumā prezentēja divas svarīgas iniciatīvas. Viena ir demokrātijas rīcības plāns, un otra ir plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plāns.

Tieslietu komisārs Didjē Reinderss izteicās, ka galvenais ir nodrošināt skaidrību par to, kam pieder mediji. Tas ļaus redzēt, kāds patiesībā ir plurālisms.

Eiroparlamenta deputāte Elena Jončevano no Bulgārijas atzinīgi vērtēja Eiropas Komisijas iniciatīvas: "Domāju, ka Eiropa pirmo reizi patiešām pamostas. Dažās valstīs, piemēram, Bulgārijā, tiek nogalināts nevis žurnālists, bet gan žurnālistika. Lai gan, manuprāt, šī atmoda ir nedaudz novēlota, tomēr tas ir izdarīts. Un tas ir pirmais labais solis.”

Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) uzskata, ka digitalizācijai un lielajām globālajām platformām pēdējos gados ir bijusi graujoša ietekme uz mediju ekonomisko dzīvotspēju, īpaši tādos mazākos tirgos kā Latvija.

Politiķe atzina, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nepieciešams reāls mehānisms mediju atbalstīšanai: “Es ceru, ka notikumi, kas saistīti ar Amerikas Savienotajām Valstīm, veicinās regulējuma gatavošanas gaitu, un arī pašas platformas būt motivētākas piedalīties šādu regulējumu izstrādē. Nav šaubu, ka ir jāreaģē pret naida runu, ir jāreaģē pret aicinājumiem uz vardarbību, kas tiek izteikti platformās. Bet šai reakcijai tomēr jābalstās regulējumā, ko pieņem tiesiski ievēlēts sabiedrības pārstāvis vai vairāki sabiedrības pārstāvji, tai skaitā, piemēram, Eiropas Parlaments.”

Pasaules preses brīvības indeksā Latvija starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ierindojas 12. vietā, aiz sevis atstājot gan kaimiņvalsti Lietuvu, gan arī tādas lielvalstis kā Spāniju, Franciju, Itāliju un Poliju. Un kā atzīst Melbārde – jādara viss iespējamais, lai nosargātu Latvijas mediju vides daudzveidību un drošumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti