"Neviens neskatījās augšā. Vienkārši cilvēki nokrita uz zemes, un pēc tam izvērtās elle," – tā 8. aprīļa notikumus stacijā atceras Merkulovs. Viņš jau apmēram gadu ir Doņeckas apgabala televīzijas žurnālists, bet filmē arī citiem televīzijas kanāliem. Merkulovs dzimis un audzis Kramatorskā. Liktenīgo dienu viņš atceras labi.
"Rīts bija labs, bija ļoti silts un saulains. Es atbraucu ar redakcijas uzdevumu no "Ukraina 24" kanāla, lai vienkārši nofilmētu, kā cilvēki glābjas," viņš pastāstīja.
Tur viņš intervēja cilvēkus. Arī sievieti, kas bija atvedusi uz dzelzceļa staciju savu radinieku, kurš bija ratiņkrēslā. Intervijas laikā nogranda sprādziens. "Visbriesmīgākais ir tad, kad ir plaukšķis, un tu nezini, no kurienes kas lido. Tu nezini, kur slēpties. Tas ir visbriesmīgākais. Tālāk tu jau kaut ko dari automātiski," teica Merkulovs.
Viņš instinktīvi sāka skriet uz dzelzceļa stacijas ēkas pusi. Bija tikai viens uzdevums – tikt līdz stacijas ēkai un tādējādi izdzīvot.
Vīrietis pastāstīja: "Kad es skrēju, es redzēju krītam cilvēkus, viņiem tika nogrieztas ekstremitātes, viņiem trāpīja stikli. Viņi krita uz zemes un rāpoja. Kliedza, lūdza pēc palīdzības. Bet man galvā bija tikai viena doma – glābties. Un tā es nejauši izglābos. Bet tur, kur es stāvēju un intervēju, tur bija vienkārši... Mani intervēja CNN, un es pateicu, ka tā bija asinspirts. Man jautāja, cik cilvēku gāja bojā. Nu, un es saku apmēram 10 cilvēki, kurus es saskaitīju. Bet tie ir 10 cilvēki, kuri bija vienā gabalā. Pārējie bija sagriezti, viņus nevarēja saskaitīt, jo nebija skaidrs, vai tās ir somas uz zemes, vai tomēr cilvēku mirstīgās atliekas."
Viņš arī norādīja, ka pēc raķetes trieciena atdalījās šķembas, kuras lidoja uz visām pusēm, trāpot cilvēkiem un burtiskā nozīmē griežot viņu miesu gabalos.
Vēlāk arī BBC izmeklēšanā atklājās, ka triecienā, iespējams, tika izmantots aizliegtais kasešu lādiņš. Tiekot iekšā stacijas ēkā, Merkulovs sastapa apjukušus cilvēkus, kuri nesaprata, kas notiek.
"Es ieskrēju stacijā un visus aicināju nekavējoties gulties uz zemes. "Lūdzu, visi uz grīdas! Uz grīdas," es kliedzu. "Uz grīdas!""
Pēc kāda laika atbrauca dienesti – Valsts ārkārtējo situāciju dienests, policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Izejot no stacijas ēkas, žurnālists vēl kādu laiku uzturējās stacijas apkārtnē. Viņš filmēja un palīdzēja cietušajiem.
Pēc apmēram 20 minūtēm viņš šoka stāvoklī aizgāja uz mājām.
Žurnālistam vēl arvien ir grūti piemeklēt vārdus, lai aprakstītu notikušo.
Viņš teica: "Es vienkārši atnācu filmēt. Es pilnīgi jutu... Ziniet, man palaimējās, ka es izdzīvoju un ka mani saudzēja Dievs, lai es visu parādītu, kā bija pirms notikuma, tā laikā un pēc tam. Lai Eiropa un pasaule redzētu, ko dara šie atsaldētie. Protams, nav tādu vārdu, lai aprakstītu to, ko dara Krievijas Federācija."
Vēlāk, skatoties videomateriālus no notikuma vietas, viņš atrada sievieti, ko bija intervējis tajā dienā. Viņa izdzīvoja. Taču, kāds liktenis piemeklēja cilvēku ratiņkrēslā, viņš nezina. Viņa vērtējumā videomateriālos un fotogrāfijās izdodas fiksēt vien aptuveni 1% no visām nežēlībām, ar kurām katru dienu nākas saskarties vietējiem iedzīvotājiem.
Merkulovs aicināja rietumvalstis nevilcināties ar palīdzības sniegšanu Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas karaspēka raidītām raķetēm piektdien trāpot Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai, nogalināti 57 cilvēki un ievainoti 109. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
