Taču arī attieksme pret Krieviju aizvien ir negatīva.
Grigorjevs norādīja, ka cilvēki sakot: ja dotos karot, tad par valsti, bet nevis par Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Tomēr daudzi arī būtu gatavi doties prom no Ukrainas pie pirmās iespējas.
Viņš situāciju valstī raksturoja kā nedefinējamu, jo ir iestājies tāds kā sasalums gan Ukrainas, gan Krievijas politikā un rīcībā.
Savukārt TV3 žurnālists Ansis Pūpols, kurš, tāpat kā Grigorjevs, šogad divas reizes bijis Ukrainā, stāsta, ka Kijevā no Latvijas un Eiropas sagaida modeli, kurā būtu parādīts, kā veidot jaunu valsti. Grigorjevs gan šajā ziņā uzsvēra, ka Ukrainai vajag iemācīties pacietību, kas nepieciešama jaunas valsts pārvaldes izveidē.
Runājot par ārvalstu palīdzību, Grigorjevs atzina, ka ukraiņos ir radusies nepamatota pārliecība, ka ārvalstis ir pametušas Ukrainu vienu. Žurnālists uzsvēra, ka palīdzība ir bijusi un ir vēl šobrīd. Pūpols piebilda, ja Rietumi nebūtu ieviesuši sankcijas, tad „viss jau sen būtu noticis, un viss notiktu pie Kijevas pievārtes”.
Ziņots, ka pēdējās nedēļās ir saasinājušās kaujas Donbasā. Šobrīd, kad ir apritējusi mazliet vairāk nekā puse no augusta, dzīvības ir zaudējuši 200 cilvēki.
