"Mēs dzīvojam savā valstī, savā pilsētā. Pie mums ir atnākuši svešas valsts karavīri, nošāvuši daļu mūsu pilsoņu, ierobežojuši mūsu tiesības un brīvības. Cilvēkus izved, piekauj, spīdzina. Cilvēki pazūd." – Tā par dzīvi Krievijas karaspēka okupētajā Hersonā stāsta Riženko. Viņš ir žurnālists, kuru Krievijas okupācijas iestādes ir izsludinājušas meklēšanā. Tāpēc katru trešo dienu viņam ir jāmaina dzīvesvieta.

"Cik es sapratu, ir skaidra pavēle kaut kur aizvākt cilvēkus, kuri spēj kaut ko mainīt. Viņi šeit visiem grib uzspiest savu krievu pasauli,"

viņš sacīja.

Taču ar to Krievijas okupantiem neiet viegli. Riženko pastāstīja, ka kopš pirmās dienas, kad Krievijas armija sagrāba pilsētu, vietējie iedzīvotāji turpināja piedalīties skaļos mītiņos.

Viņš norādīja: "Viņiem šeit sanāca viens liels misēklis ar propagandu. Šejienes prokrieviskie aktīvisti un politiķi ņēma daudz naudas, lai propagandētu prokrieviskos noskaņojumus, taču nekas nesanāca. Un viņiem bija neērti pateikt – “Mēs naudu paņēmām, bet neko neizdarījām”. Un es tā saprotu, ka kaut kur notika konflikts starp izpildītājiem un kontrolētājiem, un uz augšu aizgāja pilnīga dezinformācija, ka šeit ir ļoti daudz tādu, kas kaut ko grib."

Riženko pauda: "Es atceros mītiņus pirmajās dienās, kad mūs sagrāba. Visa pilsēta izgāja demonstrācijā un pateica: “Krievijas armijas kuģi, ej n****. Mūs nevajag atbrīvot, mēs ar visu esam apmierināti." Krievu karavīri bija šokā. Viņi domāja, ka Hersonā viņus sagaidīs ar ziediem. Bet īstenībā visi iznāk ar Ukrainas karogiem un saka: tinieties prom no šejienes!"

Sākotnēji okupācijas spēki salīdzinoši mierīgi pacieta demonstrācijas. Taču viss mainījās 21. martā. 

"Sāka šaut uz protestētājiem un viņus piekaut. Pirmajā dienā šāva un izgaiņāja. Otrajā dienā cilvēki atnāca, viņi vienkārši stāvēja 200 metru no karavīriem. Karavīri no zemstobra granātmetējiem viņus apšāva ar dūmu svecēm. Pie laukuma piebrauca busiņš, sašņorēja sešus cilvēkus, pārējos izgaiņāja," teica žurnālists.

Okupācijas spēku represijas ir tikai daļa no problēmas. Pilsētā ļoti trūkst medikamentu. 

"Ukrainas varas iestādes mēģināja vienoties, lai pie mums vismaz nogādā 14 kravas auto ar zālēm, jo tā vispār ir milzīga problēma. It kā iedeva koridoru. Ceļā no Mikolajivas līdz Hersonai ir trīs kontrolposteņi. Pirmajā viņus palaida. Otrajā postenī pagrieza atpakaļ un teica, ka nav attiecīgas pavēles. Viņi mērķtiecīgi neko neļauj mums piegādāt no Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas. Ne pārtiku, ne zāles. Tā vietā viņi ved uz šejieni humāno palīdzību no Krimas," skaidroja Riženko.

Žurnālists pastāstīja, ka kaut ko iespējams dabūt kontrabandas ceļā, kukuļojot karavīrus un iemainot cigaretes pret citām precēm. Daudzi mazāk nodrošināti iedzīvotāji, īpaši seniori, spiesti pieņemt Krievijas humāno palīdzību. Šos cilvēkus Krievijas spēki pēc tam filmē savos propagandas video. No pārtikas ir pieejams tikai tas, ko ražo vietējie zemnieki.  

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.