Žurnālists Klimovičs: Ļvovā bažījas par iespējamo iebrukumu no Baltkrievijas; vietējie gatavi karot

Ukrainas pilsētā Ļvovā iedzīvotājiem ir bažas par iespējamo iebrukumu no Baltkrievijas puses, tomēr vietējie iedzīvotāji ir gatavi karot, sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja žurnālists Atis Klimovičs, kurš pašlaik atrodas Ļvovā.

Žurnālists Atis Klimovičs par situāciju Ļvovā
00:00 / 01:37
Lejuplādēt

Ļvovas pilsēta Ukrainas rietumos pagaidām Krievijas artilērijas un aviācijas uzbrukumus nepiedzīvo, tomēr citviet valstī notiekošā karadarbība tur ir jūtama.

„Jāteic, ka kara atmosfēru šeit jūt ļoti labi, jo katru vakaru atskan trauksmes sirēnas un no skaļruņiem skan paziņojumi par to, ka iedzīvotājiem ir jādodas uz bumbu patvertnēm, uz pagrabiem vai arī jāpaliek tur, kur viņi atrodas. Nekādā gadījumā nedrīkst atrasties uz ielas,” pastāstīja Klimovičs.

Vietējiem iedzīvotājiem bažas rada iespējamais sauszemes iebrukums arī no Baltkrievijas. Tāpēc daudzi Ļvovas iedzīvotāji vēlas doties palīgā Ukrainas bruņotajiem spēkiem cīņā pret iebrucējiem.

“Mēs novērojām arī to, ka ļoti daudz cilvēku dodas uz kara komisariātu. Faktiski lielākā daļa uzskata, ka visiem, kuri var, ir jāķeras pie ieročiem. Protams, šeit ir ļoti daudz bēgļu, visas viesnīcas Ļvovā ir piepildītas, tikai ar lielām grūtībām žurnālisti var atrast, kur apmesties. Spēkā ir dažādi drošības pasākumi, no desmitiem vakarā līdz astoņiem no rīta jāievēro komandantstunda. Sāk izsīkt dažādas preces, bet kopumā veikalos ir pietiekami daudz pārtikas. Ir ierobežots laiks, kad var iegādāties alkoholu; to pagaidām ir iespējams izdarīt. Kā zināms, tad Kijevā tas ir aizliegts,” sacīja Klimovičs.

Ļvovā bažīgi tiek uztvertas ziņas par to, ka ir iespējams iebrukums arī no Baltkrievijas, kur baltkrievu miltārie spēki savilkti Ukrainas robežas tuvumā.

“Runājot par noskaņojumu, tās ir lielas dusmas un aizkaitinājums. Par kādu padošanos šeit nav ne runas, viņi karos līdz pēdējam.

Mans iespaids ir tāds, ka karš turpināsies vēl diezgan ilgu laiku, varbūt arī ar partizānu kara pazīmēm,” atklāja žurnālists.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt