Komentētājs Romāns Meļņiks Latvijas Televīzijas raidījumā „Skats no malas” uzsvēra, ka Ukrainas opozīcija ir vāja un sadrumstalota, kurā ir arī radikāli grupējumi. Ja opozīcija nāktu pie varas, visticamāk, notiktu valsts šķelšanās. Savukārt, Reģionu partijai saglabājot savu ietekmi, situācija varētu nomierināties un jaunie spēki sāktu domāt, kā pārvarēt krīzi un kā izkulties no parādiem.
Pēc žurnālista prognozēm, pārskatāmā nākotnē Ukrainā tiks izpārdoti rūpniecības uzņēmumi un zemes. „Tiks mainīta ekonomika tādā veidā, ka nāks jaunie īpašnieki ar jauniem nosacījumiem un mācīs viņus strādāt pēc jaunās kārtības. Būs liels lauziens,” sacīja žurnālists.
Arī žurnāliste Madara Fridrihsone piekrita, ka opozīcija Ukrainā ir sašķelta, un optimālais variants būtu atrast jau pirmajā prezidenta vēlēšanu kārtā pārliecinošu kandidātu, kas spēj baudīt nācijas vairākuma atbalstu.
„Ir svarīgi nācijai atrast līderi, kas bauda uzticību un spētu reformas nest,” uzsvēra Fridrihsone.
Žurnāliste arī norādīja uz negatīvu parādību – pretkrievisku noskaņojumu -, kas var novest līdz etniskai sašķeltībai.
„Stāvoklis ir tāds, ka asinis kliedz, ir tāds bībelisks teiciens, bet asinis brēc, un ir ārkārtīgi pretkrieviskais noskaņojums. Bet, jo vairāk būs šī pretkrieviskā noskaņojuma diktēti lēmumi, jo vairāk būs etniskās šķelšanās tendences, un tas ir bīstami, un tas var dot Krievijai ieganstu uz invāziju,” sprieda Fridrihsone.
Arī žurnālista Ivara Āboliņa prognozes par Ukrainas nākotni nebija iepriecinošas, uzsverot, ka ar Eiropas Savienības solītajiem 20 miljardiem eiro Ukrainai kā lielai valstij nepietiks, lai atmaksātu parādus un veiktu reformas.
„Reformas būs grūtas, iedzīvotāju dzīves līmenis krasi kritīsies.. . Ukraiņiem sapņos pat nerādās, kas viņiem būs jāpārdzīvo.. Tā ir nolemta valsts, es neredzu, kā viņi var atrast kaut kādu izeju. Ir tik daudz pretrunu un nav vienas taisnības,” vērtēja Āboliņš.
Savukārt, ja par prezidenti ievēlēs bijušo premjeri Jūliju Timošenko, Ukrainā nekas nemainīsies un gaidāmi jauni protesti. Āboliņš apšaubīja ukraiņu spēju atrast vienotu nācijas līderi, jo tāds nav parādījies jau šajos protesta laikos.
Raidījuma vadītājs Kārlis Streips arī atzina, ka „Timošenko nav nekāda rožu dobe”, taču, viņaprāt, situācija nav bezcerīga un uzskata, ka Ukrainai ir iespējas kļūt par bagātu valsti. „Labi pārvaldīta Ukraina var būt pietiekami turīga valsts,” pauda Streips.
Šādu žurnālista vīziju Āboliņš nosauca par romantisku skatījumu. „Es neticu, ka izdosies izveidot šādu valsti, ņemot vērā tur valdošās intereses,” piebilda Āboliņš, norādot, ka pašlaik visus vieno cīņa pret prezidentu Viktoru Janukoviču, taču, parlamentā ievēlot dažādas partijas, nesaskaņas atkal sāksies un partijas nebūs gatavas veikt reformas.
