Žurnālisti apšauba ES sankciju iedarbību uz Krieviju

Eiropas Savienības (ES) pirmdien ieviestās sankcijas pret Krieviju nebūs sāpīgas un iedarbīgas, Latvijas Televīzijas raidījumā „Skats no malas” sprieda žurnālisti.

Žurnāliste Olga Dragiļeva ES jaunajām sankcijām vilka paralēles par britu investīciju fonda "Hermitage Capital" juriskonsulta Sergeja Magņicka sarakstu.

„Tas saraksts neko nenozīmē. Krievija, atbildot uz šo sarakstu, ir pieņēmusi nežēlīgu likumu, kas aizliedz ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas bērnunamiem. Tas pierāda to, ka sankcijas pret konkrētām amatpersonām, ja tās nav tuvu [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam vai pret viņu pašu, nestrādā,” uzsvēra Dragiļeva.

„Te mēs nonākam līdz tam, vai ir vajadzīgas sankcijas pret visu valsti kopumā, bet ir jautājums, vai mēs gribam pakļaut ciešanām un nepatikšanām ierindas Krievijas pilsoņus, kas neatbalsta šo politiku. Mani nodarbina jautājums par sankcijām un vai tas vispār ir instruments, kas darbosies, jo līdz šim nekas nav sanācis,” norādīja Dragiļeva.

Arī žurnālists Juris Šleiers uzskata, ka ES sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz notikumiem Krimā, drīzāk ir morāla atbilde: „Es šaubos, ka tās [sankcijas] būs ļoti sāpīgas. Vai Kremlī ideologi sen nebija izdomājuši, ka pret viņiem vērsīsies šādi, un viņiem kā šahā ir atbildes gājieni?”

Šleiers arī norādīja, ka notikumi attīstās tik ātri, ka ES un ASV nespēj savlaicīgi atbildēt uz Krievijas darbībām.

Raidījuma vadītājs Kārlis Streips uzskata, ka Krima ir zaudēta un tā būs interesants precedents ļoti daudzām tautām, piemēram, kataloņiem Spānijā.

Krimas zaudējumam gan nepiekrita žurnālists Guntis Bojārs, pieļaujot, ka Krievijai Krimu vajag tikai kā tirgošanās objektu, par ko jau parādījušās dažādas spekulācijas.

Arī Dragiļeva sprieda, vai Krima ir vajadzīga Krievijai, jo jau tagad ir izskanējuši aprēķini par to, cik izmaksās Krimas iedzīvotāju uzturēšana. „Vai Krievijas budžets tam ir tagad gatavs?” Vai čečeniem patiks, ka nauda aiziet Krimai?” viņa uzsvēra.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības Padome pirmdien aizliedza 21 Krievijas un Ukrainas amatpersonai ieceļot ES teritorijā un iesaldēja viņu banku kontus, vēsta interfax.ru. Arī ASV paziņoja par sankcijām pret septiņām Krievijas amatpersonām.

Iepriekš vēstīts, ka svētdien Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā notika neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai. Sestdien Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju pret Krimā svētdien iecerēto referendumu. Krimā referendums notiek saspringtā atmosfērā, jo pussalā kopš 28.februāra darbojas bruņoti vīri formās tērpos bez atpazīšanas zīmēm. Daži no viņiem medijiem nemaz neslēpj, ka ir Krievijas karavīri, taču oficiāli Maskava noliedz sava karaspēka klātbūtni Krimā un apgalvo, ka tie esot Krimas pašaizsardzības vienību dalībnieki. Viņi ieņēmuši vairākus stratēģiskus objektus, tai skaitā Simferopoles lidostu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt