Žurnāliste: Nekad nav bijusi sajūta, ka Ukrainā revolūcija ir beigusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kopš eironemieru sākšanās pērnā gada novembrī, kad toreizējais valsts prezidents nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ar Eiropas Savienību (ES), nav bijusi sajūta, ka revolūcija Ukrainā ir beigusies, pauda Latvijas radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva. To apliecina arī cilvēki Maidanā un revolucionāri noskaņotās kustības.

„Manuprāt, sajūtas, ka revolūcija ir galā, nekad nav bijis. Pirmkārt, paši maidanieši paziņojuši, ka viņiem nekas nav beidzies. Viņi paliek, kamēr būs apmierināti ar varu, tās lēmumiem un tiks ievēlēts pareizais, jaunais prezidents, un līdz bijušā prezidenta Janukoviča tiesāšanai. Otrkārt, kustība „Labējais sektors”, kura ir viena no nopietnākajām šajā revolūcijā, teikusi, ka karš nav beidzies viņiem un Krima ir vieta, kur viss joprojām notiek,” skaidro Olga Dragiļeva.

Sabiedrība Kijevā kļuva vienota, kad snaiperi nošāva vairākus cilvēkus pilsētas centrā. Tad arī bija iespējama varas nomaiņa. Maidanā ir jūtams, ka cilvēkiem ir ļoti stipra patriotisma sajūta. „Neskatoties uz vēsturi, kas Ukrainai ir ļoti traģiska, viņiem ir spēka sajūta un spēka patriotisms,” stāsta Kijevā pabijusī žurnāliste.

Kijevā uzrunātie cilvēki neslēpa rūgtumu, ka notiekošajam Ukrainā pietiekami pievērsta starptautiskā uzmanība tikai pēc daudzajiem upuriem.

Izskatās, ka pašlaik Eiropas Savienības sankcijas pret Ukrainas bijušajām amatpersonām ir iesaldētas, atzina Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa. „Diplomāti saka, ka joprojām ir principiālā vienošanās, par ko jau pirms nedēļas nosprieda ārlietu ministri Briselē, un principā Ukrainas amatpersonām, kuras ir vainojamas vardarbībā Maidanā, ir piemērojami vīzu ierobežojumi un iesaldējami banku konti. Un šīs sankcijas bija domātas, lai pārtrauktu vardarbību Maidanā. Tagad, kad situācija ir būtiski mainījusies un Kijevā nemieri rimušies, ES raugās uz citu sankciju objektu vai arī sankcijas tādā veidā, kā bija plānots, spēkā nekad nestāsies,” stāsta žurnāliste.

ES valstu viedokļi mudina vērsties pret tām Ukrainas amatpersonām, kuras izsaimniekojušas valsts kasi, līdz ar to ES fondu naudu. Tajā pašā laikā tiek spriests, ka varbūt šo jautājumu būtu jānodod Ukrainas tiesas rokās. Tāpat ES domā par atbalstu Ukrainas jaunajai varai, sasaucot donoru konferenci par finansiālo palīdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti