Viņa klāsta, ka pat žurnālistu vidū ir bijis skaidri redzams, kurām valstīm interesē Ukrainā notiekošais. Svētdien, gaidot NATO sanāksmes rezultātus Briselē, pie sanāksmes telpas bijuši žurnālisti no Baltijas, Ziemeļeiropas, Centrāleiropas valstīm, taču maz no „Vecās Eiropas”.
Ir valstis, kuras zina Krieviju, un tās, pēc Strazdiņas teiktā, „neaprēķināmo raksturu, un ir valstis, vēlreiz pēc Strazdiņas teiktā, kuras „nav noņēmušas rozā brilles”.
Viņa pauda, ka pirmdien paredzētajā ES ārlietu ministru sanāksmē lielus jaunumus nevajadzētu gaidīt. Iespējams, ES varētu spert soļus asociācijas līguma parakstīšanā, finanšu palīdzības sniegšanā, taču pret Krieviju – piemēram, iesaldējot krievu bagātnieku kontus un ierobežojot viņu ceļošanu – diez vai kaut kas tiks piemērots.
Arī Ukrainas vēstnieks Beļģijā Ihors Dolhovs, noprotams, no NATO sanāksmes Briselē bija gaidījis vairāk. Žurnālistiem viņš pauda cerību, ka konfliktam tiks rasts risinājums.
Savukārt NATO virspavēlnieks Anderss Fogs Rasmusens sacījis, ka neviena NATO dalībvalsts pagaidām nav prasījusi sanāksmi gadījumos, kad kādai no NATO dalībvalstīm draud briesmas. To paredz NATO 4.paragrāfs.
Arī Latvijas Radio studijā esošais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs atzina, ka ES valstīm pret notikumiem Ukrainā ir dažāda attieksme.
„Šis konflikts vairāk rūp Baltijas valstīm, [uztrauc]Poliju, Čehiju, Slovākiju, bet mazāk valstis, kuras atrodas tālāk no Krievijas (..) Baltijas gadījumā mēs esam NATO telpa, Ukrainas gadījumā – šādu pienākumu nav,” teica Pildegovičs, uzsverot, ka NATO pret Latviju, atšķirībā no Ukrainas, ir pienākumi.
Pildegovičs atzina, ka līdz ar šiem notikumiem NATO mācības Latvijā būs pastiprinātas. Viņš arī apstiprināja, ka Latvijas vēstniece Krievijā šobrīd neatrodas Krievijā, taču oficiāli nav atsaukta no sava amata. Pildegovičs sacīja, ka Latvija ir izmantojusi visus līdzekļus, lai Krievijai norādītu, ka tās darbība bija „rupjš starptautisko tiesību pārkāpums”.
Jau vēstīs, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri ārkārtas sēdē tiksies pirmdien plkst. 14 pēc Latvijas laika, un pēc neoficiālas informācijas sarunas būs smagas un grūtas, tā kā Eiropas Savienība patlaban ir ļoti sašķelta savās pozīcijās par to, cik bargi vajadzētu vērsties pret Krieviju un cik liela palīdzība būtu jāsniedz Ukrainai.
Kā iepriekš vēstīts, kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus.
Ukrainas Nacionālā drošības padome svētdien izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju un slēgusi gaisa telpu militārajām lidmašīnām.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
