Militārie eksperti komentāros medijiem norāda, ka visdrīzāk runa ir par Krievijai piederošu zemūdeni. Taču Grenstāds šo versiju neapstiprināja: „No tās informācijas, kas ir pieejama, bruņotajiem spēkiem, mēs nevaram izdarīt tos pašus secinājumus kā mediji – proti, par bojātu krievu zemūdeni. Bruņotajiem nav nekādas informācijas par SOS signāliem vai par to, ka būtu izmantota SOS frekvence.”
Taču tieši šādu informāciju, balstoties uz saviem avotiem, ir izplatījis laikraksts „Svenska Dagbladet”. Žurnālistu uzmanību piesaistījis arī naftas tankkuģis „NS Concord”, kas jau divas nedēļas dežūrē pie Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā. Šis kuģis var kalpot kā atbalsts un palīgs tuvāk Zviedrijas krastiem iesūtītajai zemūdenei.
Tāpat ir grūti iedomāties, kurai valstij bez Krievijas varētu piederēt zemūdene, kas nelūgta ielaužas Zviedrijas teritorijā. Tomēr aizsardzības ministrs Pēteris Hultkvists komentārā Zviedrijas Radio izvairās nosaukt iespējamo agresoru: „Mums nav nekāda apstiprinājuma par kādu valsti vai citu spēku šajā gadījumā. Jāņem vērā, ka šī ir izlūkdienestu operācija, kuras mērķis ir noskaidrot, vai Zviedrijas arhipelāgā notiek vai ir notikušas kādas zemūdens aktivitātes.”
Zviedrijas bruņoto spēku operācija turpinās jau kopš piektdienas. Tajā iesaistīti vismaz 200 karavīri – gan sauszemes spēki gan arī flote un aviācija. Zviedrijas televīzijas drošības jautājumu reportiere Šerština Holma uzsver, ka šāda rīcība ir nopietns signāls: „Es nedomāju, ka bruņotie spēki būtu sākuši šādu milzīgu operāciju, ja tam nebūt kaut kāds pamatojums. Jāpiezīmē, ka tas viss tiek saukts par izlūkdienestu operāciju – tas nozīmē, ka tiek vākti pierādījumi sakarā ar šajā apkārtnē redzēto.”
Holma norāda, ka pašlaik nav konkrētu pierādījumu pret Krieviju. Taču notikumi izgaismo caurumus Zviedrijas aizsardzībā.
„Protams, tas izskatās pēc tā, ka tiek veiktas provokācijas pret Zviedriju un tiek mēģināts pārbaudīt, kādas ir Zviedrijas aizsardzības spējas. Mēs zinām, ka mūsu aizsardzības spējas jau labu laiku ir novājinātas. Un šeit, Stokholmas arhipelāgā, cik man zināms, ir tikai viena jūras spēku bāze un daži radari. Tā ka mūsu aizsardzība gar krasta līniju ir niecīga,” norāda reportiere.
Ja Zviedrijas bruņotajiem spēki atradīs svešai varai piederošu zemūdeni, diplomātiska krīze ir neizbēgama. Taču Joakims von Brauns brīdina par vēl nopietnāku scenāriju – ja zemūdenes apkalpe atteiksies sadarboties un izturēsies naidīgi, armija var to arī iznīcināt.
