Ziņu aģentūra: Krievija no Baltkrievijas varētu daļēji slēgt debesis virs Lietuvas

Baltkrievijā izvietotās Krievijas pretraķešu aizsardzības iekārtas var tikt izmantotas, lai atriebtos Lietuvai par tranzīta ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabala, vēstī ziņu aģentūra "Unian", atsaucoties uz krievu politologa Ivana Preobreženska prognozēto. Pēc politologa vārdiem, Krievija var daļēji slēgt debesis virs Lietuvas, proti, virs Suvalku koridora, palaižot virs tā gan civilo, gan kravas gaisa transportu.

Politologs: Krievija no Baltkrievijas var daļēji slēgt debesis virs Lietuvas
00:00 / 03:08
Lejuplādēt

Politologs uzskata, ka šie procesi aizsākās jau tad, kad Eiropa sāka slēgt gaisa telpu Krievijai – tieši tad Baltkrievijā tika izvietotas pretraķešu aizsardzības iekārtas, kurām karā ar Ukrainu īpašas jēgas nebūtu, bet slēgt gaisa telpu virs Lietuvas tās gan varētu palīdzēt.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir paziņojis, ka Lietuvai būtu jāuzsāk konsultācijas ar Eiropas Komisiju par Kaļiņingradas tranzīta sankciju īstenošanu. Pēc viņa vārdiem, šādas konsultācijas ir nepieciešams uzsākt nekavējoties, lai netiktu nodarīts kaitējums ne Lietuvas interesēm, ne starptautiskajiem līgumiem.

Tikai kopīgiem spēkiem būs iespējams panākt, ka pret agresora valsti ieviestās sankcijas būs sāpīgas, uzskata Nausēda. Viņš arī uzsvēris, ka Krievijai piekāpties negatavojas.

Virkne ukraiņu politiķu uzskata, ka pret Ukrainu vērstie raķešu triecieni no Baltkrievijas teritorijas var būt Krievijas mēģinājums ievilkt Baltkrieviju tiešā karadarbībā.

Pēc tam, kad sestdienas, 25. jūnija, rītā no Baltkrievijas teritorijas pa objektiem Ukrainā kārtējo reizi tika palaisti vairāki desmiti krievu raķešu, Ukrainas amatpersonu vidū izskanēja apgalvojumi, ka Baltkrievija kārtējo reizi ir apstiprinājusi – tā reāli ir iesaistīta pašreizējā karadarbībā Ukrainā.

Šādas bažas pastiprinājis arī fakts, ka baltkrievu vadonis Aleksandrs Lukašenko tieši šodien ir kārtējo reizi ieradies Krievijā, lai tiktos ar tās prezidentu Vladimiru Putinu. Vēl pirms šīs tikšanās Lukašenko un Putins izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra nepieciešamību vēl vairāk padziļināt abu valstu sadarbību un integrāciju.

Taču, kā intervijā televīzijas kanālam “Espreso” paudis bijušais Ukrainas drošības padomes vadītājs, ģenerālmajors Viktors Jaguns, lai arī Baltkrievija joprojām turpina ekonomiski sadarboties ar Maskavu un sniegt atbalstu Krievijas spēkiem, tieša Minskas iesaiste Ukrainas karā pagaidām vēl nav gaidāma.

“Problēma ir tajā, ka Baltkrievijas armija pastāvīgi nevar ieiet Ukrainas teritorijā, jo tā būtu pašnāvība gan armijai, gan Lukašenko režīmam. Un Lukašenko to lieliski apzinās. Pašlaik Baltkrievija ir aizgājusi citu ceļu un tā piedalās karā netieši. Tiek saņemtas ziņas par bruņojuma un tehnikas nodošanu Krievijai. Tāpat ir informācija, ka baltkrievu karavīriem tiek atļauts slēgt līgumus ar Krievijas armiju un viņi krievu formās karo pret ukraiņiem. Taču tieša Baltkrievijas iesaistīšanās karā ar viņu pašu karogu pašlaik vēl netiek prognozēta,” pauda Jaguns.

Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku gaisa spēku pārstāvji paziņojuši, ka saskaras ar grūtībām, atvairot Krievijas gaisa triecienus. Tiek ziņots, ka ukraiņu pretgaisa aizsardzības iekārtām grūtības rada raķetes “X-22”, “Oniks” un “Iskander”, jo pirmajām divām ir ļoti augsts lidojuma ātrums, savukārt “Iskanderi” lidojot pa ballistisko trajektoriju. Tieši tāpēc to notriekšana ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt