Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Ieva Raubiško informēja, ka Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu, atvērtībā pārvietotajām personām. Tomēr nupat publiskotais ziņojums atklājis, ka vairāku valstu ilgtermiņa integrācijas sistēmas šādam pavērsienam nav gatavas.
Ziņojumā, kas publicēts projektā NIEM, kas uzrauga un novērtē bēgļu integrācijas politiku 14 ES dalībvalstīs, ir atklātas lielas atšķirības starp valstu politiku tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis un citās. Dažas valstis, piemēram, Zviedrija, ieguvušas augstu integrācijas novērtējumu (72,5 punkti no 100), bet citas valstis, tostarp Ungārija (32,8 punkti), Polija (36,9 punkti), Bulgārija (37,1 punkts) un Rumānija (38,5 punkti), atrodas otrajā spektra galā. Latvijas rezultāts ir 50,7 punkti no 100.
Cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, ir noteikts specifisks pagaidu aizsardzības režīms (piemēram, atšķirīgs integrācijas juridisko nosacījumu kopums), taču daudzi pētījumā iekļautie rādītāji ļauj vērtēt gan plašāku integrācijas infrastruktūru, gan to, cik visaptveroša ir valdības īstenotā bēgļu integrācijas stratēģija.
"Ziņojums norāda uz bēgļu integrācijas politikas sistēmu stagnāciju – un dažos gadījumos pat regresu – vairākās ES dalībvalstīs pēdējo divu gadu laikā.
Svarīgi, ka ziņojums sniedz ceļa karti šīm valstīm, tostarp tām, kuras uzņem lielu skaitu Ukrainas bēgļu, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko tās var veikt, lai īstenotu iekļaujošāku politiku, kas ļautu labāk savās sabiedrībās integrēt jaunos bēgļus," sacījis Migrācijas politikas grupas direktora vietnieks un ziņojuma līdzautors Aleksandrs Volfhards.
Ziņojumā secināts: kopš pēdējā NIEM salīdzinošā novērtējuma ziņojuma pirms diviem gadiem 14 analizētajās valstīs nav bijis gandrīz nekāda progresa. Daudzās valstīs ir pat vērojams zināms regress, jo īpaši uzturēšanās, mājokļu un sociālā nodrošinājuma jomā. Neliels progress ir panākts pilsonības, sadarbības, ģimenes atkalapvienošanās, valodu apguves un sociālās orientācijas jomā.
Salīdzinājumā ar spēkā esošajām tiesību normām par uzturēšanos un vienlīdzīgu piekļuvi, visās valstīs sliktāk veicas ar aktīvo integrācijas atbalsta politiku, starpnozaru koordināciju un valdības atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām iestādēm, norādīja "Providus" pārstāve.
Vēl secināts, ka Covid-19 pandēmijas laikā valstīm ar iekļaujošākām integrācijas politikas sistēmām bijuši labāki rezultāti attiecībā uz Covid-19 ietekmes uz bēgļiem mazināšanu.
Ziņojumā par Latviju secināts: no 2019. gada beigām līdz 2021. gada pavasarim starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas sistēmā netika veiktas lielas izmaiņas.
Divi negaidīti satricinājumi – Covid-19 pandēmija un migrantu ierašanās Latvijā caur Baltkrieviju – vēlreiz izgaismoja vairākas ilgstošas problēmas:
- Integrācijas politikas koordinācijas trūkumu un nepietiekamu politikas jomu integrāciju (mainstreaming);
- pastāvīga, ilgtermiņa sociālās palīdzības modeļa trūkumu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem (personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu);
- sociālā atbalsta nevienlīdzību starp divām dažādām starptautiskās aizsardzības saņēmēju kategorijām;
- atbalsta trūkumu mājokļa jomā.
Raubiško atzīmēja, ka NIEM ir lielākais pilsoniskās sabiedrības vadītais projekts, ko Eiropas Komisija ir finansējusi Patvēruma, migrācijas, un integrācijas fonda (PMIF) ietvaros. Pilns ziņojums par Latviju, tai skaitā ieteikumi integrācijas sistēmas uzlabošanai arī Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas kontekstā, ir pieejams "Providus" mājaslapā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Kopējais bēgļu skaits divu mēnešu laikā pārsniedzis 5,2 miljonus, pirmdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).
Saskaņā ar UNHCR datiem 2 909 415 Ukrainas bēgļi devušies uz Poliju, savukārt Polijas robežsardze ziņo par 2 944 000 cilvēkiem, kas no Ukrainas ieradušies Polijā un vairāk nekā 800 000, kuri no Polijas devušies pretējā virzienā.
UNHCR lēsa, ka 777 602 šķērsojuši robežu ar Rumāniju, bet 605 815 devušies uz Krieviju. Vēl 105 000 cilvēku Krievijā no tā dēvētajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām ieradās 18.–23. februārī, pirms Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Ungārijā, pēc UNHCR datiem, ieradušies 492 976 ukraiņi, Moldovā 433 895, Slovākijā – 355 593 un Baltkrievijā gandrīz 24 500 bēgļi no Ukrainas.
Latvijā reģistrēto Ukrainas bēgļu skaits ceturtdien, 28. aprīlī, sasniedzis 25 594.
