Ziņojums: Pasaulē samazinās kodolieroču skaits, taču tie tiek modernizēti

Pasaulē samazinās kodolieroču skaits, taču tie tiek modernizēti. Par to liecina pirmdien 17. jūnijā, publicētais Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta jeb SIPRI ziņojums. Patlaban kodolieroči ir deviņu pasaules valstu bruņojumā un kodolgalviņu skaits nokrities līdz nepilniem 14 000. Kopējais atomieroču apjoms krities, galvenokārt pateicoties ASV un Krievijai, kas turpināja samazināt stratēģisko bruņojumu saskaņā ar 2010. gadā noslēgto līgumu. Tomēr šīs vienošanās termiņš pēc pāris gadiem izbeigsies, bet abas valstis joprojām nav sākušas sarunas par tā pagarināšanu.

Ziņojums: Pasaulē samazinās kodolieroču skaits, taču tie tiek modernizētiGints Amoliņš
    Kodolieroči savā bruņojuma arsenālā ir deviņām pasaules valstīm. Tās ir ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Izraēla un Ziemeļkoreja. 2019. gada sākumā tām kopā bija 13 865 kodolgalviņu. Tas ir par aptuveni 600 kodolgalviņām mazāk nekā 2018. gada sākumā, teikts Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta jeb SIPRI jaunākajā ziņojumā

     

    No kopējā globālā kodolgalviņu arsenāla tikai aptuveni ceturtā daļa ir uzmontētas uz nesējraķetēm vai atrodas bāzēs, kurās izvietoti operatīvie bruņotie spēki. Lielākā daļa pasaules kodolarsenāla atrodas noliktavās vai tiek gatavotas likvidēšanai, ziņo SIPRI.

    Vienlaikus, kaut kodolieroču kļūst mazāk, tiek kļūst jaunāki un modernāki, norādījis Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta direktors Dens Smits.

    "Visas kodolvalstis īsteno kodolieroču modernizācijas programmas. Stratēģiskā doktrīna nosliecas atpakaļ uz kodolieroču lietojamības efektivitāti.

    Kodolbruņojuma kontroles līgumi starp ASV un Krieviju praktiski ir sabrukuši. Turklāt globāli palielinājušies militārie tēriņi – par 2,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Palielinājušies arī bruņojuma tirdzniecības apjomi.

    Bez tā visa globālā līmenī pieaug ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Ķīnu un starp ASV un Krieviju, un šo valstu attiecīgajiem sabiedroto blokiem," sacīja Smits.

    Kodolgalviņu skaits samazinās, galvenokārt pateicoties ASV un Krievijai. Abu rīcībā ir vairāk nekā 90% pasaules kodolarsenāla – katrai vairāk nekā 6000 kodolgalviņu.

    2010. gadā Vašingtona un Maskava, kad abu valstu prezidenti attiecīgi bija Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs, noslēdza stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu "New START". Tas paredz, ka abas valstis samazina kodolgalviņu un starpkontinentālo raķešu skaitu. Tomēr šī līguma termiņš beidzas 2021. gadā. Vašingtona un Maskava tā arī joprojām nav sākušas sarunas par kodolbruņojuma samazināšanas vienošanās pagarināšanu vai jauna līguma noslēgšanu.

    Runājot par pārējām valstīm – savu kodolarsenālu paplašina Ķīna, Indija un Pakistāna. Piemēram, Ķīnai tagad ir par 10 kodolgalviņām vairāk nekā pērn – 290, liecina SIPRI ziņojums.

    Vēl viena valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, ir Ziemeļkoreja, kas pēdējos gados savas kodolprogrammas dēļ bieži nonākusi pasaules uzmanības centrā. SIPRI norādīja, ka, neskatoties uz Ziemeļkorejas pērnā gada paziņojumu, ka tā apstādina kodolieroču izmēģināšanu, totalitārā valsts savā nacionālās drošības stratēģijā centrālo uzsvaru joprojām liek uz kodolprogrammas attīstību. Saskaņā ar ziņojumu, šī gada sākumā Ziemeļkorejas rīcībā varētu būt bijušas 20-30 kodolgalviņas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti