ANO un cilvēktiesību aizstāvji pauda aicinājumu sodīt visus, kas bija saistīti ar šo nežēlīgo praksi, un sevišķu interesi par dokumentu izrādīja arī mūsu kaimiņvalsts Lietuva un Polija – iepriekš izskanējis, ka šo valstu teritorijās varēja atrasties slepenas CIP bāzes.
Pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem CIP izjuta spiedienu atrast atbildīgos un nodrošināt, lai šādi uzbrukumi neatkārtotos, teroristiskajai organizācijai „Al Qaeda” draudot ar jauniem terora aktiem.
Otrdien publiskotajā ASV Senāta ziņojumā par CIP programmas darbību laikā pēc 11.septembra teroraktiem līdz pat 2009.gadam secināts, ka metodes bija nežēlīgas, bet neefektīvas. 2009.gadā jaunievēlētais ASV prezidents Baraks Obama nopratināšanas programmu lika izbeigt.
Slepenas CIP programmas ietvaros informācijas iegūšanai tikai izmantotas arī īpaši nežēlīgas nopratināšanas metodes jeb spīdzināšana. Piemēram, ūdens liešana uz personas sejas, kas ir aizklāta, imitējot slīkšanas sajūtu vai personas piespiedu turēšana nomodā pat nedēļu ilgi, bieži liekot stāvēt kājās.
Šīs CIP izmantotās metodes nebija efektīvas, lai iegūtu precīzu informāciju un aizturētie sadarbotos. CIP par šo programmu maldināja sabiedrību un arī ASV valdību, metodes bija nežēlīgākas, nekā izlūkošanas pārvalde publiski atzina, un ar tām netika iegūta informācija, ko nebūtu bijis iespējams iegūt ar citādām, ne tik nežēlīgām nopratināšanas metodēm.
Senāta Izlūkošanas komitejas pilnais ziņojums, kas ir vairāk nekā 6000 lappušu garš, gan joprojām ir slepens. Publicēts ir ticis aptuveni 500 lappušu kopsavilkums.
Aizdomās turamos par iesaistīšanos „Al-Qaeda” nopratināja CIP slepenajos cietumos ārvalstīs vai arī ASV Guantanamo cietumā.
Komisijas vadītāja, senatore Daiena Feinsteina paziņoja, ka 119 personas bija pakļautas „spaidu nopratināšanas tehnikām”, kas dažos gadījumos vērtējama kā spīdzināšana.
„CIP rīcība aizvadītajā desmitgadē ir traips uz mūsu vērtībām un mūsu vēsturē. Šī ziņojuma publicēšana nevar noņemt šo traipu. Bet tas var un arī pasaka mūsu valsts iedzīvotājiem un pasaulei, ka Amerikas lielums slēpjas tajā, ka tā spēj atzīt, kad ir kļūdījusies, un ir pietiekami pašapzinīga, lai mācītos no savām kļūdām,” norādīja Feinsteina.
Arī ietekmīgais republikāņu senators Džons Makkeins paziņoja, ka spīdzināšana „reti kad sniedz ticamu informāciju”, un pat Osamas bin Ladena atrašanā svarīgākie pavedieni tika iegūti ar „parastām nopratināšanas metodēm”.
ANO īpašais ziņotājs pretterorisma un cilvēktiesību jautājumos Bens Emersons paziņoja, ka iepriekšējā prezidenta Džordža Buša administrācijas vadošās amatpersonas, kas pieļāva noziegumus, ir jātiesā, kā arī CIP un ASV valdības amatpersonas, kas ir atbildīgas par šādām spīdzināšanas metodēm. Bet cilvēktiesību organizācijas „Human Rights Watch” izpilddirektors Kenets Rots paziņoja, ka CIP rīcība bija krimināla, un „nevar tikt attaisnota”.
Centrālā izlūkošanas pārvalde aizstāvējusi savu rīcību pēc 11.septembra, uzstājot, ka tā palīdzējusi glābt dzīvības, kaut CIP arī atzīst, ka kļūdas ir pieļautas.
ASV telekanālā „Univision” prezidents Baraks Obama savukārt atzina, ka spīdzināšanai pielīdzināma rīcība ir nodarījusi „nopietnu kaitējumu ASV reputācijai pasaulē”. Tomēr viņš arī pauda, Vašingtona savas kļūdas atzīst.
„Kā parāda Senāta ziņojums, pēc 11.septembra teroraktiem mēs iesaistījāmies dažās diezgan brutālās aktivitātes. Es zinu, ka ir bijušas bažas par šī ziņojuma publiskošanu un iespējamajiem draudiem, ko tas rada. Mēs esam spēruši piesardzības soļus mūsu vēstniecībās visā pasaulē. Bet es domāju, ka mums bija svarīgi publicēt šo ziņojumu, lai parādītu - kad mēs kaut ko izdarām nepareizi, mēs to atzīstam,” uzsvēra Obama.
Saskaņā ar ziņojuma publicēto kopsavilkumu, tā laika ASV prezidents Džordžs Bušs detaļas par spīdzināšanas metodēm uzzināja tikai, kad programma bija turpinājusies jau 3-4 gadus.
“Human Rights Watch” izpildirektors Kenets Rots pauda, ka „tas bija viens no patiesi bēdīgajiem brīžiem Amerikas vēsturē”.
„ [Toreizēja prezidenta Džordža] Buša administrācija izvēlējās reaģēt uz nopietnu drošības apdraudējumu pēc 11.septembra terora aktiem, pievēršoties spīdzināšanai. Tas ir pretēji gan vietējiem, gan starptautiskajiem likumiem,” sacīja Rots, atgādinot, ka tas turpinājies arī divus pirmos Baraka Obamas prezidēšanas gadus.
„Es ceru, ka viņš [Obama] gūs mācību no Senāta ziņojuma un atzīs, ka tas bija nevis tikai nepareizi, bet gan pretlikumīgi, un tāpēc vainīgi ir jāsoda,” sacīja Rots.
Interesi par pilno ASV Senāta atskaiti izrādīja Polija. Prokurori, kas izmeklē lietu par CIP slepeno cietumu darbību Polijā, lūgs amerikāņus nosūtīt viņiem šī dokumenta oriģinālu. Kaut arī Polija nekad nav oficiāli atzinusi, ka valstī būtu darbojies kāds CIP objekts, Eiropas Cilvēktiesību tiesa jūlijā nosprieda, ka Varšava ir līdzvainīga kāda palestīnieša un saūdarāba spīdzināšanā tās teritorijā.
Dokuments arī pamudināja uz atzīšanos Polijas bijušo prezidentu Aleksandru Kvasņevski.
Viņš tagad atklāja, ka, atrodoties prezidenta amatā, atļāva Centrālās izlūkošanas pārvaldei izveidot slepeno cietumu Polijā, taču uzsvēra, ka poļu amatpersonas nesankcionēja tajās ieslodzīto cilvēku spīdzināšanu vai sliktu apiešanos ar tiem.
Tā kā viens no šādiem cietumiem esot darbojies arī Lietuvā, kaimiņvalsts cilvēktiesību aizstāvji pauda aicinājumu arī Lietuvas amatpersonām oficiāli pieprasīt šo dokumentu.
Tiesa gan, daudzi cilvēki par dokumentu ir citās domās. Bijušie CIP aģenti un viņu atbalstītāji kritizēja Senāta ziņojumu un apsūdzēja tā autorus par melīgiem apgalvojumiem un jautājuma politizēšanu. Viņi uzsvēra, ka dokuments ir pilns ar faktu un interpretācijas kļūdām un neatbilst realitātei, kādu to pazīst CIP – patiesībā pratināšanās iegūtā informācija esot palīdzējusi sagūstīt "Al Qaeda" augstākos līderus un arī atrast Osamu bin Ladenu.
