Taču terorisms un migrācijas krīze veicinās Rietumu sadarbību ar Krieviju un novērsīs starptautiskās sabiedrības uzmanību no drošības situācijas Austrumeiropā. Līdz ar to – negatīvi ietekmēs arī Lietuvu.
Kā norādīts Lietuvas valsts drošības apdraudējuma novērtējumā, Krievija mēģina pārliecināt Rietumus, ka patiesa sadarbība cīņā pret globāliem draudiem ir iespējama tikai tad, ja NATO atsakās no savām aizsardzības saistībām un jaudu palielināšanas Austrumeiropā.
“Krievija mēģina pārliecināt Rietumus, ka patiesa sadarbība centienos novērst terorismu un citas starptautiskās drošības problēmas ir iespējama tikai tad, ja NATO atsakās no savām aizsardzības saistībām un jaudu palielināšanas Austrumeiropā,” sacīts Lietuvas izlūkošanas institūciju sagatavotajā dokumentā.
Tajā arī teikts, ka Krievijas ārpolitikas agresivitāte pērn palielinājās, bet ekonomiskās grūtības neatstāja būtisku ietekmi uz Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darbu. “Krievija cenšas panākt, lai tās militārās reaģēšanas laiks būtu krietni īsāks nekā NATO. Jau tagad tā spētu 24-48 stundu laikā izveidot un pārvietot jaudas, un jaudas būtu pietiekamas, lai izvērstu kaujas darbību pret Baltijas valstīm,” teikts šajā Lietuvas drošības novērtējumā.
Vienlaikus gan secināts, ka pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājusies Krievijas militārā spēka izrādīšana Baltijas jūras reģionā. Tas varētu būt saistāms ar finansiālām grūtībām, iesaisti operācijās Sīrijā un Ukrainā vai tomēr ir šķietama konstruktīva gara izrādīšana, lai novērstu uzmanību no Sīrijas.
