Ziņojums: ES trūkst mehānismu cīņai pret lauksaimniecības kaitīgo izmešu ietekmi

Eiropas Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) trūkst mehānismu, kā aktīvi cīnīties pret lauksaimniecības radīto kaitīgo oglekļa izmešu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šāds secinājums iekļauts šonedēļ Eiropas Komisijas (EK) publiskotā ziņojumā. Vides aizstāvji norāda, ka laikā, kad aktīvi tiek runāts par klimata krīzi, EK ir klusējusi par šo ziņojumu, kas izstrādāts jau gandrīz pirms gada. Tikmēr zaļo partiju panākumi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās liek cerēt, ka cīņa ar klimata pārmaiņām tomēr nonāks Eiropas Savienības (ES) politiskās dienaskārtības centrā.

Ziņojums: ES trūkst mehānismu cīņai ar lauksaimniecības radīto kaitīgo izmešu ietekmi uz klimata pārmaiņāmUģis Lībietis
    "Visiem un visam ir jāmainās! Tad kāpēc tērēt dārgo laiku, strīdoties par to, kam būtu jāmainās pirmajam? Jāmainās ir visam. Un, jo lielāka ir jūsu platforma, jo lielāka ir jūsu atbildība. Jo lielāki ir jūsu oglekļa nospiedumi, jo lielāka ir jūsu morālā atbildība!" tā pagājušās nedēļas nogalē EP vēlēšanu priekšvakarā tūkstošiem domubiedru Dānijas parlamenta priekšā uzrunāja 14 gadus vecā zviedru klimata aktīviste Grēta Tunberga.

     

    Viņas uzruna notika vien dienu pēc tam, kad aptuveni 1,8 miljoni skolēnu 125 pasaules valstīs nedevās uz skolu, lai piedalītos gājienos klimata aizstāvībai. Ar šīm protesta akcijām Eiropas vēlētājiem tika nosūtīts spēcīgs signāls par to, ka cīņa ar klimata radītajām sekām ir viens no šo EP vēlēšanu centrālajiem jautājumiem.

    Un tā vien liekas, ka Eiropas vēlētāji šos aicinājumus ir sadzirdējuši, daudzās valstīs savas balsis nododot tieši par zaļo partiju deputātiem.

    Pēc vēlēšanām Zaļo partiju grupa ar 69 deputātu vietām EP ir kļuvusi par ceturto skaitliski lielāko politisko grupu.

    Kā norāda Eiropas Zaļo un Eiropas brīvās apvienības vadošā kandidāte vēlēšanās Ska Kellere, šāda izvēle atspoguļo cilvēku vēlmi panākt konkrētas pārmaiņas.

    "Manuprāt, mūsu labie rezultāti ir skaidrojami ar cilvēku vēlmi pēc pozitīva skatījuma uz Eiropas Savienību. Taču tā ir arī vēlme pēc pārmaiņām. Cilvēki pieprasa konkrētas darbības, lai cīnītos ar klimata krīzi, un šis tiešām ir bijis temats, kas plaši apspriests visā Eiropas Savienībā. Kā "zaļie" mēs esam vienīgais uzticamais spēks klimata darbībām. Un tas mums ir tiešām palīdzējis," teica Ska Kellere.

    Tikai dienu pēc EP vēlēšanām EK visai klusi ir publiskojusi Eiropas Lauksaimniecības departamenta sagatavotu ziņojumu par KLP ietekmi uz klimata pārmaiņām un kaitīgo gāzu emisijām. Šajā ziņojumā apšaubīti pašreizējie lauksaimniecības politikas subsīdiju noteikumi, kas ļauj lauksaimniekiem apstrādāt mitrājus un kūdrājus, kā arī apart pastāvīgās ganības, tādējādi ļaujot nonākt atmosfērā lielam apjomam oglekļa dioksīda.

    Ziņojumā norādīts, ka KLP nepieprasa dalībvalstīm reģistrēt, cik liels apjoms ganību tiek aparts, tāpēc ir iespējams tikai aptuveni aprēķināt, cik lielas ir emisiju samazināšanas izmaksas.  Proti, tie ir 274 eiro par tonnu ogļskābā gāzes ekvivalenta. Un šī summa ir pat vairāk nekā 10 reizes augstāka nekā pašreizējā "oglekļa cena". Ar terminu "oglekļa cena" saprot gan nodokli par oglekļa dioksīda emisijām, gan arī cenu par atļauju emitēt vienu tonnu CO2 .

    Šāda ziņojuma publiskošana ir izraisījusi vides aizstāvju sašutumu, jo šis ziņojums ir izstrādāts jau gandrīz pirms gada.

    Kā izdevumam "The Guardian" norādījusi Pasaules dabas fonda Eiropas politikas biroja pārstāve Imke Lībbeke, šādus datus nevar tā vienkārši izdomāt. Turklāt nožēlojami esot tas, ka EK ir skaļi runājusi par "klimata krīzi", vienlaicīgi sēžot uz pētījuma, kas pierāda, cik maz lauksaimniecības industrija ir darījusi, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Labākajā gadījumā to varētu skaidrot ar to, ka viena institūcija nezina, ko dara otra. Sliktākajā gadījumā – tiekot apzināti kavēti dažādi klimata pasākumi un apdraudēta Parīzes klimata līgumā iekļautā apņemšanās noturēt globālās temperatūras celšanos līdz pusotram Celsija grādam gadā.

    Savukārt vides aizstāvības organizācijas "Greenpeace" ES lauksaimniecības politikas direktors Marko Kontjero uzskata, ka pašreizējā KLP paredz arī turpmāku Eiropas ieslēgšanu rūpnieciskajā lauksaimniecībā, kas ir skaidrs ceļš pretī katastrofai. Pēc viņa vārdiem, pašreizējā politika arī nav spējīga pretoties kaitīgajai lomai, ko spēlē gaļas un piena ražošana, kā arī pieaugošais patēriņš.

    Pašlaik lauksaimniecības sektors ir atbildīgs par aptuveni 10% no visiem ES radītajiem siltumnīcas efektu izraisošajiem izmešiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti