Ziņojums: ES nespēj efektīvi aizstāvēt preses brīvību bloka iekšienē

Ņujorkā bāzēta žurnālistu aizsardzības organizācija nākusi klajā ar ziņojumu, kurā Eiropas Savienības (ES) institūcijām tiek pārmesta nespēja pienācīgi aizsargāt žurnālistu tiesības un brīvību. Īpaša kritika veltīta Ungārijai, kur premjera Viktora Orbana valdīšanas laikā arvien vairāk tiek ierobežota preses brīvība. Pētnieki rosina Briselei ieviest jaunas sviras, kas ļautu sodīt dalībvalstis par šādiem pārkāpumiem.

Sarunās ar kandidātvalstīm Eiropas Savienība strikti uzstāj uz preses brīvības ievērošanu. Diemžēl tad, kad valstis jau kļuvušas par bloka dalībniecēm, vairs nav efektīvu veidu, kā turēt tās pie iestājoties dotā vārda. Tā secinājuši pētnieki no Ņujorkas organizācijas “Committee to Protect Journalists” jeb “Komiteja žurnālistu aizsardzībai”.

Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, žurnālistiem arvien draud kriminālatbildība par neslavas celšanu. Avotu konfidencialitāti un tādējādi žurnālistu darba brīvību apdraud masveida noklausīšanās cīņā ar terorismu. Pētījuma autori uzdod retorisku jautājumu: ja Eiropas Savienība nespēj cīnīties ar preses brīvības ierobežojumiem bloka iekšienē, kā tā var uzstāt uz šo vērtību ievērošanu citviet pasaulē, piemēram, Ķīnā vai Krievijā?

Kā īpašs piemērs ES nespējai aizstāvēt preses brīvību savās mājās tiek izcelta Ungārija, kur premjera Viktora Orbana valdīšanas laikā sabiedriskie mediji arvien vairāk spiesti dancot pēc valdības stabules un izmaiņas likumos apgrūtina žurnālistu iespējas pētīt, piemēram, korupcijas skandālus. Taču tā vietā, lai iejauktos un aizstāvētu vārdos deklarētās bloka vērtības, Eiropas Savienības institūcijas vien pakrata pirkstu pārkāpēju virzienā.

Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva, komentējot pētnieku secinājumus, atzīst – mediju regulējums ir katras dalībvalsts pašas ziņā.

„Eiropas Komisija iestājas par mediju brīvību un veicina to. Taču bloka līgumi paredz, ka mediju darbu katra dalībvalsts regulē individuāli. Komisija nevar iejaukties valstu likumdošanā un tādējādi garantēt mediju neatkarību. Politiskā līmenī mēs, protams, darām visu iespējamo, lai veicinātu preses brīvību un viedokļu daudzveidību, ko žurnālisti demokrātiskā sabiedrībā nodrošina,” norāda Andrejeva.

Žurnālistu aizsardzības komitejas ziņojumā rosināts dalībvalstīm atteikties no kriminālatbildības žurnālistiem par neslavas celšanu un goda un cieņas aizskaršanu, bet pašai Eiropas Savienībai darbos apliecināt augstos preses brīvības standartus, ieviešot, piemēram, iespēju uz laiku apturēt dalībvalstu balsstiesības, ja tās pārkāpj pašu pieņemto Eiropas Pamattiesību hartu.

Tam, ka Eiropas Savienībai vajadzētu domāt par šādām ietekmes svirām attiecībā uz pašas dalībvalstīm, ne tikai kandidātvalstīm, piekrīt arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Jemberga, uzsverot – preses un vārda brīvība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām.

“Vai vajadzētu rīkoties, kā iesaka ziņojuma veidotāji, proti – atņemt balstiesības? Es domāju, ka tas ir par šerpu. Bet noteikti var izveidot sistēmu kā futbolā ar dzelteno un sarkano kartīti, lai valsts saprot, ka tas ir nopietni, ka tā nevar darīt. Kādēļ tas būtu vajadzīgs? Jo, ja notiek kā Ungārijā, tad faktiski nav citu iespēju, kā ietekmēt šīs valsts rīcību, vienīgi no Eiropas Savienības puses. Un, ja tai nav nekādu ieroču, tad cilvēki brīvi rīkojas un iznīcina tās brīvības, kas pirms tam ir bijušas kā pašsaprotamas. Ungārijas piemērs parādīja, ka ES īstenībā var rīkoties. Tā neizdarīja tik daudz, kā visi būtu gribējuši, bet arī vēl skarbāki ierobežojumi konstitūcijā netika pieņemti tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija sāka kratīt pirkstu. Tātad – ja grib, tad var. Bet šobrīd viņi to dara tikai ekstrēmos gadījumos,” skaidro Jemberga.

Jāpiebilst, ka arī Latvija preses brīvības indeksā pašlaik ir zemāk nekā pirms 11 gadiem, iestājoties Eiropas Savienībā. Sanita Jemberga piebilst – lai gan pašlaik neredz fundamentālus riskus mediju brīvībai Latvijā, joprojām pastāv politiķu vēlme ietekmēt mediju saturu, tādēļ šāds brīdinājumu mehānisms Eiropas Savienības līmenī būtu noderīgs arī mūsu valstij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti