Ziņojums: Eiropieši pārāk maz apzinās ārvalstu dezinformācijas un iejaukšanās draudus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

Eiropieši pārāk maz apzinās ārvalstu dezinformācijas un iejaukšanās radītos draudus. Tā ir viena no galvenajām atziņām, kas tiek pausta eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavotajā ziņojumā. Īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos šonedēļ apstiprināja šo dokumentu, kurā tostarp tiek minēti arī vairāku bijušo politiķu uzvārdi, kuri tagad strādā Krievijas vai Ķīnas labā.

Ziņojums: Eiropieši pārāk maz apzinās ārvalstu dezinformācijas un iejaukšanās draudus
00:00 / 04:33
Lejuplādēt

Sākotnēji Eiropas Parlamenta (EP) īpašā komiteja tika radīta ar mērķi iedziļināties dezinformācijas izplatībā. Tomēr deputāti ātri saprata, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, sacīja eiroparlamentāriete Kalniete: „Bet patiesībā aiz tā visa stāv aisberga neredzamā daļa, kas ir dati, platformas, nauda un, protams, arī ģeopolitiskās intereses.”

Pēc pusotra gada darba Kalnietes vadībā tapa komitejas noslēguma ziņojums. Dokumentā ir ietvertas atziņas no vairāk nekā 130 ekspertiem, kuri uzstājās tās sēdēs.

Tostarp tiek runāts arī par tā dēvēto elites sagrābšanu vai uzpirkšanu. Šajā kontekstā ziņojumā ir minēti vairāku politiķu uzvārdi, kuri tagad strādā Krievijas vai Ķīnas interesēs. Runa ir ne tikai par bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, bet arī par bijušo Somijas premjeru Pāvo Liponenu. Abi ir saistīti ar Krievijas gāzes koncernu „Gazprom”. Savukārt bijušais Francijas vadības vadītājs Fransuā Fijons un bijusī Austrijas ārlietu ministre Karina Kneisla, kuras kāzās savulaik piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tagad strādā Krievijas naftas uzņēmumos. Ir arī Francijas un Čehijas politiķi, kuri lobē Ķīnas intereses.

„Eiropas Savienības dalībvalstu augstas amatpersonas ļoti viegli ļaujas iekārdināties ar labi atalgotiem amatiem trešajās valstīs, tajā skaitā arī diktatūrās un autokrātiskos režīmos. Vienalga, vai mēs paskatāmies Francijas, Austrijas, Somijas virzienā, vienalga – mēs tur tādas amatpersonas varam atrast,” norādīja Kalniete.

Viņa atzīmēja, ka ap uzvārdu minēšanu komitejā bija izcēlusies diezgan liela cīņa, jo daudzi politiskie spēki nevēlējās, lai viens vai otrs politiķis tiktu nosaukts.

Salīdzinoši maz dokumentā tiek runāts arī par ārvalstu finansējuma piemēriem galēji labējām un galēji kreisām partijām. Tas tādēļ, ka informācijas par to ir diezgan maz. Tomēr eiroparlamentārieši mudina liegt partijām saņemt naudu no ārvalstīm. Ir svarīgi arī apzināties kādu ietekmi atstāj nedraudzīgo valstu darbs ar savām diasporām Eiropā.

Tomēr būtiskākais uzdevums, pēc Kalnietes domām, ir digitālās jomas sakārtošana.

„Ir pilnīgi skaidri jānosaka, cik daudz datu viena platforma vispār drīkst glabāt. Jo tas nav normāli, ka 5000 dažāda mēroga uzņēmumu glabā caurmērā par katru indivīdu apmēram 10 000 informācijas vienību. Bet normāli tiek uzskatīts, ka jau 300 informācijas vienību ir pietiekami pilnīgs profils, lai ar šo cilvēku varētu manipulēt,” skaidroja Kalniete. 

Platformu savāktie dati par katru no mums tiek izmantoti gan komerciālos, gan politiskos nolūkos. Tādēļ ir nepieciešami skaidri noteikumi un ierobežojumi par spīti industrijas lobiju pretestībai. Pirmais solis šajā procesā ir Digitālo pakalpojumu akts, kura pieņemšana šobrīd tuvojas noslēgumam.

Tāpat deputāte mudina ļoti rūpīgi izturēties pret kiberdrošības prasībām. Nesenie hakeru uzbrukumi Ukrainas valdības datu sistēmām vēlreiz apliecināja cik tas ir būtiski.

Kalniete sacīja: „Kā par to informē „Microsoft”, šis ir bijis tikai aizsegs, lai inficētu šīs datu sistēmas ar pagaidām nezināmu vīrusu, kas ar laiku droši vien tur parādīsies un nodarīs ļoti lielu ļaunumu. Tāpēc arī Latvijā, vienalga vai tā būtu pašvaldība vai ministrija, vai kāds cits formējums, kas strādā ar personas datiem, ar iestādes datiem, ar valstij nozīmīgām lietām, – ir jāapzinās, cik ārkārtīgi precīzi ir jāievēro drošības noteikumi digitālajā vidē.”

Visbeidzot deputāti uzsvēruši, ka ir ārkārtīgi svarīgi pienācīgi finansēt sabiedriskos medijus un faktu pārbaudītājus. Jo bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrība kļūst vieglāk pakļaujama manipulācijām ar informāciju, kas izrauta no konteksta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti