Ziņojums: Daļa ES iestāžu darbinieku vilcinātos ziņot par neētisku rīcību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jaunākajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā konstatēts, ka kopumā vairākās Eiropas Savienības (ES) institūcijās ir ieviesti piemēroti ētikas satvari, tomēr sniegti arī vairāki ieteikumi uzlabojumu veikšanai. Savukārt īpašā aptaujā, kuras mērķis bija gūt priekšstatu par Eiropas Savienības darbinieku ētikas kultūru, secināts, ka daļa darbinieku vilcinātos ziņot par neētisku rīcību Eiropas Savienības institūcijās.

Ziņojums: Daļa ES iestāžu darbinieku vilcinātos ziņot par neētisku rīcību
00:00 / 05:59
Lejuplādēt

Luksemburgā bāzētās Eiropas Revīzijas palātas pamatuzdevums ir sekmēt Eiropas Savienības finanšu labāku pārvaldību un veicināt pārredzamību. Tāpat tās uzdevums ir darboties kā neatkarīgai Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei. Pildot neatkarīgas Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestādes funkcijas, palāta pārbauda, vai bloka līdzekļi ir pareizi uzskaitīti, iekasēti un izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un tiesību aktiem un vai ir panākta ieguldīto līdzekļu maksimāla atdeve.

Jūlija vidū palāta publicēja ziņojumu par revidēto Eiropas Savienības iestāžu ētikas satvariem. Īpašā ziņojuma mērķis bija izvērtēt, vai Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropadomes, kā arī Eiropas Komisijas ētikas satvari ir labi izstrādāti. Ētikas satvara mērķis ir nodrošināt neētiskas rīcības novēršanu, konstatēšanu un pienācīgu risinājumu.

Eiropas Savienības iestādēs ētikas noteikumi attiecas gan uz darbiniekiem, gan uz ievēlētiem vai ieceltiem locekļiem, tostarp uz Eiropas Parlamenta deputātiem un komisāriem. Ētikas satvarā ietilpst politika attiecībā uz dāvanu pieņemšanu un reprezentāciju, ārējām darbībām vai uzdevumiem un interešu konfliktu. Tāpat tajā ietilpst politika attiecībā uz aizskarošu izturēšanos, trauksmes celšanu un darba uzņemšanos pēc tam, kad ir beigušās darba tiesiskās attiecības ar Savienības iestādi vai pilnvaras tajā.

Ziņojumā tika veikts izvērtējums visos darbinieku un iestāžu locekļu, tostarp Eiropas Parlamenta deputātu, līmeņos un analizēta iestāžu darbinieku informētību par ētikas satvaru, veicot aptauju. 

"Pieredze rāda, ka neliels skandāls vai pat aizdomas par neētisku rīcību ļoti negatīvi ietekmē ne tikai Eiropas Savienības institūciju tēlu, bet arī visas Savienības tēlu. Tādēļ mēs vēlējāmies pārliecināties, vai ētiskie satvari, ko institūcijas ir izveidojušas, ir saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenajiem pamatprincipiem. Tāpat savstarpēji salīdzinājām satvarus, lai saprastu, vai un kā ir pamatotas atšķirības. Veicām arī aptauju, lai noskaidrotu, vai personāls ir informēts par ētikas satvara esamību, kā arī vai un kā viņi var šīs normas piemērot praksē," stāstīja par ziņojumu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis no Latvijas Mihails Kozlovs.

Ziņojumā secināts, ka kopumā Eiropas Parlamentā, Padomē un Eiropas Komisijā ir ieviesti būtiskākie ētikas satvara elementi. Iestādēs ir izstrādāta galvenajām prasībām atbilstoša politika, un satvaru piemērošanu pienācīgi nodrošina izmeklēšanas un sankciju mehānismi.

"Kopumā, ja mēģinām atbildēt uz jautājumu, vai ētiski satvari pastāv un kopumā atbilst pamatprincipiem, tad atbilde ir jā. No otras puses, esam secinājuši, ka daudzās jomās ir nepieciešami uzlabojumi," norādīja Kozlovs.

Par ziņojumu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis no Latvijas minēja, ka to dāvanu vērtība, kuras darbinieki var pieņemt bez īpašas atļaujas, atšķiras katrā iestādē, lai gan viņu nodarbinātības noteikumi ir vienādi. Tāpat konstatēts, ka Padomē joprojām neesot vienota ētikas satvara, kas attiektos uz dalībvalstu pārstāvjiem.

Savukārt darbinieku, locekļu un deputātu deklarāciju pārbaudes procedūras nav pietiekami oficiālas.

Ētikas satvars attiecībā uz interešu konfliktu lielā mērā balstās uz pašdeklarācijām, un trūkst pienācīgu norādījumu un standartizētu procedūru deklarāciju precizitātes, ticamības un pilnīguma pārbaudīšanai.

Savukārt palātas veiktajā institūciju personāla aptaujā konstatēts, ka teju 70% darbinieku ir ierobežotas zināšanas vai nav zināšanu par to, kā ziņot par neētisku rīcību. Lielākā daļa darbinieku, pēc pašu domām, spēj atpazīt neētisku rīcību, tomēr daļa darbinieku vilcinātos ziņot par neētisku rīcību. Tikai trešdaļa darbinieku uzskata, ka tie, kuri ziņo par ētikas problēmām, ir aizsargāti.

"Viens no iemesliem ir nedrošības sajūta. Proti, neskatoties uz to, ka uz papīra viss ir kārtībā un ētiskie satvari kopumā atbilst principiem, praksē izskatās, ka ne viss tiks ieviests saskaņā ar to, kas ir uzrakstīts. Tādēļ cilvēkiem, iespējams, ir bail un ir nedrošības sajūta informēt par neētisku rīcību," secināja Kozlovs.

Revidenti uzskata, ka Eiropas Savienības iestādēm jāturpina uzlabot savus ētikas satvarus, jāsadarbojas, lai saskaņotu satvaru elementus, un jāturpina apmainīties ar paraugpraksi, kā arī jāuzlabo darbinieku informētība un izpratne par ētikas satvaru un kultūru. Kozlovs skaidroja, ka par šo ziņojumu notiks publiskas diskusijas un institūcijas uzņemsies saistības rekomendāciju pildīšanā. Savukārt laiks to izpildei esot aptuveni gads vai pusotrs.

"Esam saņēmuši atbildes no visām institūcijām uz revīziju, un tās daļēji vai pilnībā piekrīt teju visām rekomendācijām. Tā ir laba zīme, jo institūcijas atzīst dažas problēmas, kas joprojām eksistē, un ir gatavas veikt uzlabojumus," norādīja Kozlovs.

Viņš uzsvēra, ka darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs un drīz darbu sāks arī jaunā Eiropas Komisija, tādēļ veidojas ļoti laba situācija, lai nepieciešamie uzlabojumi tuvākā gada laikā tiktu ieviesti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti