Zinātnieks: Tiešo demokrātiju izaicina elite un populisti
Politikas zinātnieks, eksperts demokrātijas jautājums Bruno Kaufmans norāda, ka “demokrātija ilgu laiku bija ierobežota līdz reprezentatīvai valdībai, kurā cilvēki vienkārši atdod savu balsi vēlēšanās, un tad viņiem jāgaida līdz nākamajām vēlēšanām”.
“Cilvēki ar to vairs nav apmierināti... Daļēji tā varētu būt arī reakcija uz autokrātiskām valdībām - demokrātiski ievēlēti līderi nav pārāk draudzīgi demokrātijai. [..] Ja ASV būtu tiešā demokrātija ne tikai štatu, bet arī federālā līmenī, mēs nebūtu redzējuši tādu prezidentu kā Tramps,” uzskata Kaufmans.
Arī ASV tauta ir ļoti aktīva – ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanu laikā bija iespēja balsot par 150 iniciatīvām vairāk nekā pusē no visiem štatiem. Cilvēki lēma gan par tieslietu sistēmu, veselības aprūpi, vidi, arī par marihuānas lietošanu un transseksuāļu tiesībām. Lai iniciatīvu iesniegtu vēlēšanās, jāsavāc noteikts parakstu skaits, kuru daudzos štatos nosaka iepriekšējo vēlēšanu aktivitāte.
Latvijā un daudzviet citur Eiropā tiešā demokrātija radās tikai pēc Aukstā kara. Šādās valstīs tiešā demokrātija nereti saskaras ar ierobežojumiem. To izmanto arī populistu partijas, kā Itālijas Pieczvaigžņu kustība un “Alternatīva Vācijai”.
Populisti referendumus uzskata par veidu, kā mainīt politiku, apejot likumdevēju un tiesas.
Autoritārismā slīdošās valstīs, kā Venecuēlā, šādu referendumu rezultātus pat mēdz viltot, lai konsolidētu politiķu varu.
“Izaicinājumi tiešajai demokrātijai ir no divām pusēm. No vienas puses, elite, kas gribētu ierobežot tautas tiesības, no otras puses, populisti, kas dažreiz izmanto tiešo demokrātiju kā kampaņas instrumentu vai domā, ka ieviesīs tiešo demokrātiju, bet tie parasti ir referendumi, kas ierosināti “no augšas” un patiesībā nemaz nesniedz cilvēkiem lielākas tiesības,” skaidro Kaufmans.
“Tā notika arī spēcīgā demokrātijā - Lielbritānijā - ar “Brexit” referendumu, un tagad tur ir liels haoss,” piebilst Kaufmans.
Eksperts norāda, ka vislabākais aizsargs tiešajai demokrātijai ir spēcīga reprezentatīvā demokrātija. Tiešā demokrātija ir tikai veids, kā palīdzēt tautas ievēlētajiem pārstāvjiem labāk pārstāvēt tautas intereses. Turklāt tai ir arī netiešs ieguvums - pat ja iniciatīva netiek atbalstīta, tai tiek pievērsta sabiedrības uzmanība.
Referendumu lielvalsts – Šveice
Vai govīm un kazām ir ētiski nogriezt ragus? Par šo jautājumu pagājušajā nedēļā referendumā varēja izpausties Šveices iedzīvotāji. Dažas dienas pirms tauta balsoja arī par pašnoteikšanās tiesībām un pabalstu izkrāpējiem.
Šveicē referendumi par visdažādākājiem jautājumiem notiek regulāri. Balsojuma ierosināšanai tikai vispirms jāsavāc 100 000 parakstu.
Jau 1891. gadā šādas tiesības tika ierakstītas konstitūcijā, un kopš tā laika Šveice kļuvusi par tiešās demokrātijas citadeli.
Kopumā 113 no 117 pasaules demokrātiskajām valstīm pilsoņiem ir tiesības ierosināt iniciatīvas vai referendumus. Un kopš astoņdesmitajiem gadiem aptuveni 80% pasaules valstu ir bijis vismaz viens referendums.
Tas ir ne tikai veids, kā izrādīt neapmierinātību ar eliti, bet arī iekustināt daudzas svarīgas valsts likumdošanā iestrēgušas reformas.
