Zīle noradīja, ka gadījumā, ja Krievija iebruks Ukrainā, tad ES un NATO būtu jāievieš sankcijas pret Krieviju. "Ja notiek tie ''militāri tehniskie pasākumi'', par ko ASV visu laiku brīdina, ka tas var notikt, tad, protams, sankcijām ir jābūt,” pauda Zīle.
Viņaprāt, sankciju nepiemērošana iebrukuma gadījumā parādītu “lielu nevarību no ES kopumā”, tomēr aizvien ir aktuāls jautājums – cik tās būs stingras un kāds būs to rezultāts.
Zīle saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā cer uz transatlantisku jeb NATO atbildi. Politiķis sacīja: "Es ļoti ceru uz transatlantisku atbildi, NATO valstu atbildi. ES atbilde var darīt tikai maigāku šo konceptuālo pieeju. Šis ir tas brīdis, kad nevajadzētu domāt par nomierināšanu, bet parādīt stingru stāju attiecībā uz Krievijas agresīvu politiku."
EP viceprezidents uzsvēra, ka jau ar tagadējo situāciju un informācijas apmaiņas veidu Krievija ir ieguvēja, jo atsevišķu valstu līderi dodas uz Maskavu, cenšas panākt kādu risinājumu, bet no katras tikšanās nāk dažādi vēstījumi.
“Krievija, sašķeļot transatlantisko savienību, mēģina strādāt ar atsevišķām Eiropas Savienības valstīm, nevis kopā ar pašu Eiropas Savienību, kas arī parāda Eiropas Savienības ārpolitikas ievainojamību,” atzīmēja Zīle.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Krievija 15. februārī paziņoja par karaspēka atvilkšanu no pierobežas, bet Rietumi to vērtē piesardzīgi.
