Bēgļu pārvietošanas kvotas starp Eiropas Savienības valstīm “beidzot ir mirušas”, sacīja Zīle. Viņaprāt, tas bija nepareizs instruments, jo nevar piespiest pārvietot cilvēku uz kādu valsti Šengenas zonā.
Kopumā bēgļu plūsmas jautājums lielā mērā saistīts ar Turcijas rīcību, tāpēc Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turciju ir ne visai gudra, lai gan politiski nesaistoša.
“Patīk mums tas vai nepatīk – [Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa] Erdogana rokās ir šī svira. Diemžēl Grieķija un Eiropas Savienība nav spējīgi apturēt šīs situācijas,” sacīja Zīle.
Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Turcijā vērojami cilvēktiesību pārkāpumi un mediju brīvības ierobežošana. “Bet diemžēl tā ir reālpolitika,” piebilda eiroparlamentārietis.
Ziņots, ka Eiropas Parlaments 24.novembrī apstiprināja rezolūciju, apsūdzot Ankaru par „nesamērīgiem, represīviem pasākumiem” kopš vasarā notikušā apvērsuma mēģinājuma. Turklāt tajā pausts, ka Eiropas Savienības iestāšanās sarunas ar Turciju ir jāiesaldē.
