Zīle norādīja uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumiem, ka pastāvīgās piespiedsistēmas neieviešana var ietekmēt Šengenas zonu. Savukārt Zīle uzskata pretēji – tieši piespiedu kvotas apdraud Šengenas zonu.
Viņš skaidroja – ja bēgļi, kuri pārvadātājiem maksājuši lielu naudu cerībā nokļūt kādā konkrētā Eiropas valsī, tiks nosūtīti uz citu dalībvalsti, viņi tomēr mēģinās pašu spēkiem nonākt iecerētajā galamērķī. Tas bijis redzams arī pērn Latvijā, kad irākiešu grupa pameta patvēruma meklētāju centru un, visticamāk, devās uz kādu citu valsti.
Savukārt, komentējot problēmas uz Eiropas Savienības ārējām robežām, Zīle norādīja - tas parāda lielu vājumu politiskā līmenī, jo katrs no politiskajiem līderiem mēģina atrast risinājumu no savu vēlētāju skatu punkta.
Jau ziņots, ka kopumā pērn Eiropā ieradušies ap miljonu patvēruma meklētāju, no kuriem Eiropas Savienība (ES), ieviešot ārkārtas kvotas, apņēmusies pārvietot 160 tūkstošus, palīdzot Grieķijai un Itālijai. Taču skaidrs, ka ar to nepietiks.
Lai sagatavotos turpmākai jau ieradušos patvēruma meklētāju izvietošanai citās dalībvalstīs, Eiropas institūcijas sākušas veidot pastāvīgo bēgļu pārvietošanas mehānismu.
