Labrīt

Ekspedīcijas "Tuteiši". 1.sērija

Labrīt

Ekspedīcijas "Tuteiši". 2.sērija

Ziemeļvalstu līderi prasa izvērtēt «Nord Stream 2» projekta atbilstību ES likumiem

Ziemeļvalstu līderi prasa izvērtēt «Nord Stream 2» projekta atbilstību ES likumiem

Ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) līmeņa lēmums attiecībā uz Krievijas gāzes giganta ''Gazrpom'' plānoto gāzesvadu Baltijas jūrā „Nord Stream 2”. Ar šādu aicinājumu klajā nākuši Ziemeļvalstu līderi. Gāzesvada būves pašreizējais plāns šobrīd paredz, ka tas šķērsos Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekonomiskās zonas vai teritoriālos ūdeņus.

Jau iepriekš Polija bija aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) pieņemt lēmumu par to, vai Krievijas gāzes giganta "Gazprom" plāns sākt jauna gāzes vada "Nord Stream 2" celtniecību Baltijas jūrā atbilst Eiropas Savienības likumiem. Uz vienotu ES nostāju aicinājušas arī pārējās Višegradas grupas valstis – Čehija, Slovākija un Ugārija.

Pagājušajā nedēļā šim aicinājuma pievienojās arī Ziemeļvalstu līderi. Viņi tikās Kopenhāgenā, kuru uz sesiju sanāca Ziemeļvalstu padome – Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Islandes politiķi.

Vairāku enerģētikas uzņēmumu izveidotajā konsorcijā ''Nord Stream 2'' gāzesvada būvei bez Krievijas ''Gazprom'' ietilpst arī firmas no Lielbritānijas, Nīderlandes un Vācijas.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem jauno gāzesvadu no Krievijas uz Vāciju paredzēts būvēt Baltijas jūrā Somijas un Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Tas nozīmē, ka šīm trim valstīm būs jādod atļauja gāzesvada būvēt.

Taču šo Ziemeļvalstu līderi brīdināja – ja viena no tām izteiks iebildumus, tad Krievija var vienkārši mainīt gāzesvada maršrutu, lai izvairītos no šāda šķēršļa.

Tādēļ viņi, paužot bažas par Krievijas mērķiem, aicināja uz vienotu Eiropas Savienības nostāju, un paziņoja, ka Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē gāzesvada projekts.

„Domāju, ka mums ir svarīgi pateikt Eiropas Komisijai – „Jums tas ir jāizvērtē.” Tas jāizvērtē no Eiropas Savienības skatu punkta, no mūsu Enerģētikas savienības, enerģētiskās atkarības un Ukrainas situācijas perspektīvas. Ir svarīgi šo projektu vērtēt no Eiropas skatu punkta, un šeit svarīgs pienākums ir Eiropas Komisijai,” norādīja Zviedrijas premjers Stefans Lēvfens.

Ar līdzīgu aicinājumu Ziemeļvalstu līderu kopīgajā preses konferencē klājā nāca arī Dānijas premjers Larss Loke Rasmusens:

„Šeit ir arī ģeopolitiskā dimensija, tādēļ mums ir vajadzīgs Eiropas Komisijas novērtējums. Mēs šo jautājumu pacēlām pēdējā Eiropas Savienības samitā, un mums ir jāprasa Eiropas Komisijai, lai tā sagatavo šo novērtējumu.”

Zviedrija, Dānija un Somija gan arī norāda, ka, ņemot vērā, ka juridiski ''Nord Stream 2'' gāzesvads ir ekonomisks projekts, šo valstu valdības nevar pieņemt politisku lēmumu - tām ir jāievēro likumi. Uz to norādīja Somijas ārlietu ministrs Timo Soini:

„Mēs saprotam bažas, un ideālā gadījumā tai būtu jābūt Eiropas Savienības vienotai pozīcijai. Bet Eiropas Komisija nav vēlējusies ieņemt konkrētu nostāju. Bet, kas attiecas uz Somiju – mums ir jāseko mūsu pašu noteikumiem un likumiem.”

Kopenhāgenā Ziemeļvalstu padomes sesijas preses konferencē piedalījās arī Baltijas valstu līderi. Baltijas valstis ir kritiski noskaņotas pret ''Gazrpom'' plāniem, un tas atspoguļojās arī Igaunijas premjera Tāvi Reivasa komentāros:

„Mēs redzam, ka šis projekts nepalīdz dažādot enerģētikas piegādes, drīzāk otrādi. Daudzām Eiropas valstīm par to ir bažas. Mēs neesam naivi, lai domātu, ka šis ir tikai ekonomiska rakstura projekts – ir skaidrs, ka ''Gazprom'' un Kremlis šo konkrēto projektu skata arī politiski.”

''Gazrpom'' noraida kritiku, ka gāzesvada projekts ir politiski motivēts, argumentējot, ka tas ir tikai bizness.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti