Jivaskiles Universitātes socioloģijas zinātņu profesore Vilska to skaidro ar plašāku audzināšanas ideoloģijas ietekmi sabiedrībā, kur pieaugoša loma ir bērnu tiesībām un vienlīdzībai. Daudzi mūsdienu vecāki, vēlot bērnam tikai labu, ļoti ātri un jūtīgi reaģē uz bērna untumiem un prasībām.
Dialogveida audzināšana, kur bērns pats ir iesaistīts lēmumu pieņemšanā, apspriežoties ar vecākiem, var bērnu novest arī pārāk grūtās situācijās, atgādina somu vadošais bērnu psihiatrs un medicīnas zinātņu doktors Jari Sinkonens. Robežu un lēmumu pieņemšana modernajā audzināšanā ir problemātiskākais jautājums.
Psihiatrs Jari Sinkonens atgādina, ka cieņas un mīlestības apliecinājums pret bērnu var būt arī skaidri noteikumi un robežas, ne tikai bezgalīgs dialoga riņķadancis un izdabāšana, kas nav godīga attieksme pret bērnu.
Bērns no saviem vecākiem cer saņemt skaidras norādes un ieteikumus, un atvases nonākšana ģimenes priekšnieka lomā var būt mulsinoša un traumatiska pieredze, kas ilgstoši nav iespējama, saka somu bērnu psihiatrs Sinkonens.
Saistībā ar tendenci ļaut bērniem lemt pašiem interesantas pārmaiņas pēdējos gados vērojamas Somijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Izmaiņas skar somu ģimenes reproduktīvajā vecumā – jaunus cilvēkus no 24 līdz 35 gadiem. Vismaz pusē šo ģimeņu viens no bērna vecākiem nav luteriskās baznīcas loceklis, un šādās tā sauktajās jauktajās ģimenēs aizvien biežāk bērna kristības tiek atliktas uz vēlāku laiku, kad bērns pusaudža vai jaunības gados pats būs spējīgs izdarīt izvēli – pievienoties baznīcai vai nē. Skaitļi rāda, ka bērni nesteidzas ar iestāšanos draudzēs, un skolās ticības mācības vietā labprāt mācās ētiku un dzīves skatījuma priekšmetu.
