Septiņas dienas Eiropā

Karš Sīrijā: bēgļu bērni Eiropā, miera sarunas un humanitārās krīzes risināšana

Septiņas dienas Eiropā

Neatbildēti jautājumi: Vai terora draudi būs jaunā ES metropoļu ikdiena

Raidījuma fokusā Ziemeļvalstis: sadarbība ikdienā un drošības jautājumos

Ziemeļnieku laime – demokrātijas un finansiālas stabilitātes balstīta

Ziemeļvalstis, kuras sastāv no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes,  jau vairākus gadus tiek daudzinātas par paraugu citām pasaules valstīm. Tās ir mazas, bet ļoti spēcīgas un ļoti laimīgas valstis. Taču arī šim valstīm netrūkst izaicinājumu.

Laimīgākie pasaulē un antidepresantu lietotāji

Laikraksts “The Economist” mūsu ziemeļu kaimiņus nosaukuši par “nākamo supermodeli” un saviem lasītājiem iesaka gadījumā, ja nākamajā dzīvē viņiem lemts būt vidējiem talantiem apveltītiem un ar tikpat vidējiem ienākumiem, atdzimt kādā no Ziemeļvalstīm. 

Arī pagājušajā nedēļā publicētajā ANO veidotajā laimes topā Ziemeļvalstis atrodas pirmajā desmitniekā, un to varētu pat uzskatīt par daļu no Ziemeļvalstu publiskā tēlā. Par laimīgāko valsti kārtējo reizi atzīta Dānija.

“Tas ir tāds īpašs un īpatnējs gadījums, un te atceros Igaunijas prezidentu [Toomu Hendriku] Ilvesu, kad viņš bija Rīgā uz vienu konferenci pirms vairākiem gadiem. Viņam tika uzdots  jautājums - pēc kāda modeļa jūs tiecaties Igaunijā? Un tad viņš atbildēja ļoti negaidīti: “Mēs gribētu būt tāda pati garlaicīga valsts kā Dānija”. Garlaicīgs nozīmē, ka nekas ārkārtējs nenotiek, bet viņi dzīvo savu dzīvi. Ne noslēgtu, bet savu dzīvi, kas ir uz stabiliem pamatiem. Bet vēl viens komponents, ko es gribētu uzsvērt, ir augstais izglītības un tūrisma prestižs. Tūrisms - tas ir kā tautas veselības rādītājs, īpaši Norvēģijā. Un izglītībā, kur ne tikai Helsinku universitāte, bet Somijas augstskolas augstu kotējas, un izglītībai ir ļoti redzama vieta ierādīta sabiedrības vērtību skalā,” norāda bijušais žurnālists Voldemārs Hermanis.

Ludvigs Lindstroms, Globālās laimes organizācijas prezidents, kurš ir dzimis Zviedrijā,  intervijā CNN kā vienu no spēcīgākajiem ziemeļnieku laimes noslēpumiem minēja demokrātiju. “Mēs uzticamies viens otram. Uzticība ir ļoti svarīga, kad runa ir par laimi. Un mums arī ir laba ekonomika un citas lietas, kas rada laimi – sociālās attiecības un tamlīdzīgi. Tāpat arī mums nav jāuztraucas, ja paliekam bez darba, jo valsts mums maksās pabalstus. Ja tu jūties laimīgs, tas palīdz arī ķermenim. Tu jūties labi savā ķermenī, tu arī kļūsti produktīvāks, radošāks. Ir daudz labumu no laimes,” saka Lindstroms.

“The Guardian” rakstā par Ziemeļvalstu laimi atklāj šīs laimes ēnas puses, kas savukārt pasaules laimes reitingā neparādās.

Dāņi ir otrie lielākie antidepresantu patērētāji pasaulē, turklāt ar milzīgiem personiskajiem parādiem.

Somijā uz Rietumeiropas fona ir ļoti augsta slepkavību statistika un alkohols ir galvenais nāves cēlonis somu vīriešiem. Bet Zviedrijā ir augsts jauniešu bezdarba līmenis - 18,8%.

 

Finansiālā stabilitāte un lielais nodokļu slogs

Savukārt kā pozitīvu lietu var minēt to, ka no piecām Ziemeļvalstīm tikai vienā – Islandē – studentiem par mācībām jāmaksā. Liels nopelns ziemeļnieku laimei ir sociālā un finansiālā stabilitāte, veselības aprūpe, drošības spilveni pabalstu izteiksmē un bezmaksas izglītība gandrīz visās Ziemeļvalstīs.

Protams, lai to visu nodrošinātu, valstīm ir jābūt ar lieliem ienākumiem, un to panāk viens no augstākajiem nodokļu slogiem pasaulē. Katrā no valstīm tie, protams, atšķiras, un piemērotais iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir progresīvs un, piemēram, Somijā var pārsniegt pat 60%.

Tāpat piemērojamas arī dažādas nodokļu atlaides un pabalsti cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem. “Te jāatzīmē, ka joprojām nodokļu maksāšanas morāle ir ļoti spēcīga, ir ļoti maz cilvēku, kuri atļaujas nemaksāt nodokļus. Pirmkārt, katram cilvēkam, katrai privātpersonai ir jāiesniedz gada deklarācija. Nav tik daudz tās diskusijas - maksāt vai nemaksāt? Ir tā, ka ir ļoti daudz cilvēku kategoriju, kuri dažādos dzīves posmos strādā vai studē, viņi arī saņem darba algu, stipendiju vai studiju kredītu. Viņš saņem arī kaut kādu pabalstu, bet tas nenozīmē, ka viņš dzīvo no pabalstiem. Bet, ja mēs paskatāmies, cik viņi saņem pabalstus, tad nu jā, protams… Viņiem, piemēram, jauniem cilvēkiem līdz 29 gadiem ir dzīvokļa īres pabalsts. [..] Tas ir ar domu, ka cilvēks līdz šiem 29 gadiem bieži vien studē, viena daļa ir jaunie vecāki, kam ir grūtāk, ir pirmie darbi, kas nav tik labi apmaksāti, un arī atrast dzīvokli nav tik vienkārši. Tad šādi pabalsti eksistē,” stāsta Didzis Melbiksis.

Interesanti, ka ziemeļnieku ekonomikas modeli mēdz dēvēt par kameni, jo pēc visiem ekonomikas likumiem tai nevajadzētu strādāt, bet tā strādā – tāpat kā kamene, kurai nevajadzētu lidot, bet kaut kā tā tomēr apiet fizikas likumus un lido.

 

Mīti un izaicinājumi

Protams, par Ziemeļvalstīm dzirdēti arī neskaitāmi mīti: gan seni, kas saistīti ar dzimumu līdztiesības jautājumiem, gan svaigāki, kas pievēršas patvēruma meklētājiem un noziedzības līmenim. Otrais īpaši izteikts ir Zviedrijas gadījumā, kas pagājušajā gadā vien uzņēma vairāk nekā 160 tūkstošus patvēruma meklētājus.

“Statistika uzrāda, ka Zviedrijā vardarbības līmenis, noziedzības līmenis ir zems un pēdējo gadu laikā kļuvis zemāks. Un pēdējie dati, kurus žurnālisti analizēja, mēģinot noskaidrot, vai tad tiešām šis patvēruma meklētāju pieplūdums – pagājušajā gadā 163 tūkstoši cilvēku ienāca šajā valstī – vai ir palielinājusies noziedzība tieši no šiem cilvēkiem. Un vienkārši savācot datus, cik, kas un par ko ir atbildīgs, patvēruma meklētāju iesaistība noziedzīgās darbībās no kopējā noziegumu skaita bija zem 1%,” stāsta Melbiksis.

Pēdējo pāris gadu notikumi Ukrainā un Sīrijā, kas izraisījuši arī patvēruma meklētāju pieplūdumu Zviedrijā, pamatīgi uzkarsējuši ziemeļnieku vēsos prātus. Arī draudi no Krievijas puses tiek uztverti ļoti nopietni. Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mikaels Beidens vizītes laikā Lietuvā, teica, ka NATO militārās klātbūtnes palielināšana Baltijas jūras reģionā laikā, kad Krievija ir izrādījusi savu vēlēšanos izmantot militāru spēku, lai sasniegtu politiskus mērķus, rada papildu riskus reģionā. Par spīti komandiera nosauktajiem riskiem, Zviedrijas sabiedrībā notiek diskusijas par to, vai valstij būtu jāpievienojas NATO, un šobrīd vairāk zviedru ir par pievienošanos aliansei nekā pret. Savukārt Somijā sabiedrībai ir pretēja nostāja.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti