Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Igaunijas prezidente: būs jāturpina finansiāls atbalsts Afganistānai

Pasaules panorāma

Lielizmēra jahta pārsteidz Nīderlandes ciema iedzīvotājus

Ziemeļmaķedonija turpina klauvēt pie ES durvīm

Ziemeļmaķedonija joprojām klauvē pie Eiropas Savienības durvīm

Ziemeļmaķedonijai ir jākļūst par daļu no Eiropas Savienības  (ES) dalībvalstu saimes, tā intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāmai” uzsver šīs Balkānu valsts premjerministra vietnieks Eiropas lietās Nikola Dimitrovs. Viņš apbraukā ES valstu galvaspilsētas, lai nostiprinātu atbalstu iestāšanās sarunu sākšanai pēc 17 gadu ilgas gaidīšanas, un nesen bija arī Latvijā.

Ziemeļmaķedonija pirms diviem gadiem atrisināja valsts nosaukuma strīdu ar Grieķiju, bet tagad šķēršļus sarunu sākšanai liek Bulgārija.

Bulgārijas iebildumi

Ziemeļmaķedonija pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā iesniedza jau 2004. gadā (tieši tad, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti), kopš tā laika pagājuši jau 17 gadi.

“Mūsu gadījums Eiropas integrācijas ceļā droši vien bijis radikālākais, ne tikai laika un zaudēto paaudžu dēļ. Latvija iestājās 2004. gadā. Mēs kopš tā laika esam bijuši ieslēgti uzgaidāmajā telpā. Un nevis reformu dēļ, bet gan saistībā ar divpusējiem politiskiem jautājumiem.

Esam spēruši lielus soļus uz priekšu. Pat esam atrisinājuši šķietami neatšķetināmu jautājumu ar Grieķiju,” stāsta Dimitrovs.

“Pirms gada Eiropas Komisija deva zaļo gaismu iestāšanās sarunu sākšanai. Diemžēl tas vēl nav bijis iespējams citas mūsu kaimiņvalsts dēļ, Bulgārijas dēļ, kas citstarp apšauba maķedoniešu valodu. Tā nav īpaši eiropeiska rīcība.”

Krievijas un Ķīnas ietekme

Kas notiks, ja iestāšanās sarunas šogad tā arī netiks sāktas? “Eiropas Savienības ietekme turpinās vājināties. Varbūt citi ģeopolitiski spēlētāji mēģinās aizpildīt politiskās telpas vakuumu,” spriež Dimitrovs.

“Ja eiropeiskā ideja šajā reģionā, kas ir daļa no Eiropas, būs vāja, tad sāksies konkurējošu vīziju sacensība, tostarp par robežu pārzīmēšanu, balstoties uz etniskajām līnijām.

Ja nesaņemsimies un nesadarbosimies, tā būs vēsturiska katastrofa gan reģionam, gan Eiropai.”

Šajā kontekstā nereti tiek pieminētas Krievija un Ķīna, kas mēģina palielināt savu ietekmi Balkānu reģionā.

“Es šai diskusijai vēlētos pievienot vēl vienu sarunas slāni, proti, tas kļuvis acīmredzams vakcinācijas procesā, to sauc par vakcīnu diplomātiju. Nav noslēpums, ka šī klātbūtne kļuvusi lielāka un ģeopolitika savā ziņā ir atgriezusies mūsu reģionā. Jūs pieminējāt Ķīnu un Krieviju, un es domāju, ka tas ir saistīts ar šo ieilgušo Eiropas integrācijas stagnāciju,” norāda Dimitrovs.

Latvija kā paraugs

Ziemeļmaķedonija nav ES dalībvalsts, tādēļ nepiedalās kopējā Covid-19 vakcīnu iepirkumā un var paļauties tikai pati uz saviem spēkiem. Tiesa gan, tas arī nodrošina izvēles brīvību, jo līdz ar Eiropas Savienībā izmantotām vakcīnām var iegādāties arī krievu “Sputņik V” un Ķīnā ražotās vakcīnas, kas nav apstiprinātas lietošanai ES valstīs.

“Tas ir bijis grūts process. Reģiona valstīm bijusi dažāda pieredze. Kad runa ir par dzīvību un nāvi, cilvēku veselību, ģeopolitiskie apsvērumi jāatliek otrajā plānā,” uzsver Dimitrovs.

“Mums bija sarunas ar visiem farmācijas uzņēmumiem. Daži teica – jūsu tirgus mums ir par mazu, šogad mēs pat nedomājam par jūsu reģionu.”

Vaicāts, vai vizītes laikā Latvijā saklausījis atbalstu Ziemeļmaķedonijas uzņemšanai ES, Dimitrovs atbild:

“Jā, es domāju, ka Latvija ir viens no paraugiem un piemēriem, kādu labumu valsts var gūt no dalības Eiropas Savienībā.

Es nezinu, kā ir ar latviešiem, kuri cieši neseko politikai un ārlietām, taču droši vien daži no viņiem, dzirdot par Balkāniem, domā, kas tas ir reģions kaut kur pie Eiropas Savienības robežas.

Taču mūsu reģions atrodas Eiropas Savienības iekšienē, mums apkārt ir ES dalībvalstis. Tāpēc nav citas alternatīvas, kā vien pašiem kļūt par ES dalībvalsti; mums tas ir jāizdara.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt