Dienas notikumu apskats

Londonas metro nelielā sprādzienā ievainoti vairāki pasažieri

Dienas notikumu apskats

"Oligarhu lietas" izmeklēšanas komisijā izceļas pamatīgi strīdi

Ziemeļkorejas spriedze aug – lielvalstis noveļ atbildību viena uz otru

Ziemeļkorejas spriedze aug – lielvalstis noveļ atbildību viena uz otru

Pasaules lielvaras nosoda Ziemeļkoreju pēc tam, kad tā piektdien izšāva vēl vienu raķeti pāri Japānai, tomēr sašķēlušās viedoklī par to, uz kuras pleciem gulstas galvenā atbildība par Phenjanas savaldīšanu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs plāno nākamnedēļ rīkot krīzes sarunas. Par spīti sankcijām Ziemeļkoreja turpina savu ballistisko raķešu un kodolprogrammu – septembra sākumā tā izmēģināja ūdeņraža bumbu.

Savienotās Valstis paziņojušas, ka tā ir Ķīna, Ziemeļkorejas galvenā ekonomiskā partnere, uz kuras pleciem galvenokārt gulstas atbildība Phenjanas savaldīšanā un kurai jādara vairāk. Vašingtona norādīja arī uz Krieviju, kurai tāpat ir saites ar Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīmu.

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons paziņoja, ka Pekinai un Maskavai ir skaidri jāparāda stingra nostāja pret Ziemeļkorejas rīcību, sperot konkrētus soļus. Tilersons teica, ka Ķīna piegādā Ziemeļkorejai lielāko daļu naftas, bet Krievija ir galvenais Ziemeļkorejas viesstrādnieku nodarbinātājs, kurus Phenjana uz ārvalstīm sūta faktiski piespiedu kārtā.

Ķīna uz šādiem paziņojumiem reaģēja, paziņojot, ka nav galvenais konfliktā iesaistītais spēlētājs. Pekina lika saprast, ka tās ieskatā galvenā atbildība jāuzņemas ASV un Dienvidkorejai un ka Vašingtona mēģina izvairīties no atbildības.

Krievija savukārt Savienotajām Valstīm pārmeta „agresīvu retoriku”.

Pekina uzsver nepieciešamību atrast mierīgu risinājumu diplomātiskās sarunās.

Arī Krievijas un Francijas prezidenti Vladimirs Putins un Emanuels Makrons telefonsarunā piektdien aicināja atsākt tiešas sarunas ar Ziemeļkorejas režīmu, piebilstot, kas tas ir vienīgais veids, kā mazināt pieaugošo spriedzi, paziņoja Kremlis.

Ziemeļkoreja piektdien izšāva raķeti pāri Japānai – jau otro reizi kopš augusta beigām. Aplēses liecina, ka tā bija vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete. Taču šoreiz gan bija lielāks tās maksimālais augstums – aptuveni 770 km, gan nolidotais attālums – 3700 km, beigās nokrītot Klusajā okeānā.

Phenjana izšāvusi raķeti tikai dažas dienas pēc tam, kad ANO Drošības padome vienbalsīgi apstiprināja jaunas sankcijas pret Ziemeļkoreju par tās septembra sākumā īstenoto ūdeņraža bumbas izmēģinājumu

Japānas premjers Sindzo Abe piektdien Ziemeļkorejas rīcību asi nosodīja kā „bīstami provokatīvu”, uzverot, ka Tokija to nepacietīs.   

Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien nosodīja Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājumu. Viņš paziņoja, ka nākamnedēļ tiks rīkots krīzes sarunas, lai apspriestu situāciju. Piektdien uz ārkārtas sēdi pulcējas ANO Drošības padome.

Savukārt Japānas aizsardzības ministrs Icunori Onodera paziņoja, ka, viņaprāt, Ziemeļkorejai ir padomā ASV teritorija Klusajā okeānā Guama, pret ko Phenjana draudus izteica iepriekš šovasar. Viņš norādīja, ka piektdien izšautās raķetes nolidotais attālums bija pietiekams, lai tā būtu varējusi sasniegt Guamu.

Jau ziņots, ka pēdējos mēnešos Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumus veikusi krietni biežāk. Eksperti norāda, ka tas liecina par strauju kodolprogrammas attīstības tempu un katrs izmēģinājums pietuvina valsti tās mērķim – radīt kodolgalviņu, ar ko iespējams aprīkot starpkontinentālo raķeti, kas apdraudētu arī ASV štatus. Analītiķi ir pārliecināti, ka Phenjana neapturēs izmēģinājumus, līdz mērķis būs sasniegts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti