Aizvadītā gada laikā, attiecību atmosfērai starp abām Korejām ievērojami uzlabojoties, abu valstu līderi tikās trīs reizes, pēdējo no tām septembrī, kad Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins ieradās vizītē Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns toreiz solīja doties vēsturiskā atbildes vizītē uz Dienvidkorejas galvaspilsētu Seulu.
Munam adresētajā vēstulē Kims pauda „lielu nožēlu”, ka to nav izdevies izdarīt 2018.gadā, vienlaikus izsakot „stingru apņēmību” to kādu dienu izdarīt, svētdien paziņoja Dienvidkorejas prezidenta kanceleja. Saskaņā ar tās teikto, Kims vēstulē pauž apņēmību nākamgad „bieži” tikties ar Munu, lai turpinātu sarunas par „mieru un labklājību” un „kopīgi atrisinātu [Korejas] pussalas denuklearizācijas jautājumu”.
Dienvidkorejas prezidents Muns atbildēja sociālajos medijos, kur Kimam pateicās par viņa vēstuli. Saskaņā ar Muna kancelejas paziņojumu, tajā Ziemeļkorejas līderis atkārtoti paudis nolūku „aktīvi īstenot dzīvē ar Dienvidkorejas un Savienoto Valstu prezidentiem panāktās vienošanās.”
Pēc pēdējos gados pieaugošās spriedzes Korejas pussalā un jauniem Phenjanas kodolizmēģinājumiem, 2018.gadā abu kaimiņvalstu attiecības ievērojami uzlabojušās.
Gada sākumā Jaungada uzrunā Kims piedāvāja nosūtīt Ziemeļkorejas delegāciju uz Ziemas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā. Abas valstis spērušas soļus militārās spriedzes mazināšanai, piemēram, vienojoties par sargposteņu likvidēšanu uz robežas, kā arī par dzelzceļu un autoceļu savienojumu atjaunošanu.
Abu Koreju sadarbības iespējas gan ierobežo starptautiskās sankcijas, kas pret Phenjanu noteiktas par kodolieroču un ballistisko raķešu programmas attīstīšanu. Vasarā pēc vēsturiskā samita Singapūrā, kur ar Kimu tikās ASV prezidents Donalds Tramps, abi paziņoja par vienošanos atbrīvot pussalu no kodolieročiem. Tomēr pēdējos mēnešos process šķiet iestrēdzis, un starp Vašingtonu un Phenjanu ik pa brīdim uzplaiksna publiska vārdu apmaiņa.
Vēl decembrī Ziemeļkoreja kritizēja ASV par jaunu sankciju noteikšanu pret trim augstu stāvošām Phenjanas amatpersonām saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Ziemeļkoreja brīdināja, ka sankciju noteikšana var „uz mūžīgiem laikiem nobloķēt ceļu uz Korejas pussalas denuklearizāciju”. Bet tikai pagājušajā nedēļā Phenjana paziņoja, ka neatteiksies no saviem kodolieročiem, ja vispirms netiks izbeigti ASV kodoldraudi.
Tomēr Vašingtona uzskata, ka iestigušās kodolsarunas varētu iekustināt ar vēl vienu Trampa un Kima samitu. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo nesen pauda cerību, ka otra abu līderu tikšanās varētu notikt jau tuvākajā laikā – 2019.gada sākumā.
