Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns vēlas sarīkot otro tikšanos ar ASV prezidentu Trampu. Par to šīs nedēļas sākumā paziņoja Baltais nams, citējot Kima Trampam nosūtītu vēstuli, ko raksturoja kā "sirsnīgu" un "ļoti pozitīvu". Trampa administrācija teica, ka ir atvērta vēl vienam samitam, un saskaņošana un gatavošanās tam jau ir sākusies. Kad tas varētu notikt, nav zināms.
Trešdien, 12.septembrī, aprit trīs mēneši kopš vēsturiskā Singapūras samita, kad amatā esošs ASV prezidents pirmo reizi tikās ar Ziemeļkorejas līderi. Baltais nams uzskaitīja pēdējos mēnešos Phenjanas izrādītos labas gribas žestus – Ziemeļkoreja atbrīvoja trīs amerikāņu ķīlniekus, 70 gadus pēc Korejas kara ASV atgrieza tajā kritušo amerikāņu karavīru mirstīgās atliekas, nav bijuši ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumi.
Singapūras samitā Kims pauda vispārēju apņemšanos denuklearizēt jeb atbrīvot no kodolieročiem Korejas pussalu, taču bez konkrētām detaļām un termiņiem. Kopš pavasara ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo bijis uz sarunām Ziemeļkorejā trīs reizes, taču ceturto braucienu augustā Vašingtona atcēla, paužot, ka Phenjana nav izrādījusi gana progresa ceļā uz denuklearizāciju. Sarunas šķiet iestrēgušas.
Uz patiesu panākumu trūkumu norāda arī dienvidkorejiešu eksperts, Seulas Sogangas universitātes profesors Kims Džēčuns. Šādi viņš skaidro Kima Čenuna vēlmi ar Trampu tikties vēlreiz.
"Savienotajās Valstīs Tramps ir kā vienīgais Kima sabiedrotais. Kims negrib sadusmot Trampu, lai viņš neatsauc savu atbalstu. Vienlaikus vispārējais viedoklis Savienotajās Valstīs ir, ka Ziemeļkoreja atkal spēlē blēdīgu spēli un pret to jāvērš vēl stingrāki soļi. Bet Trampam ir vajadzīgs Kims Čenuns, un Kimam ir vajadzīgs Tramps. Domāju, ka, uzaicinot uz vēl vienu samitu, Kims Trampam, kurš ierauts visāda veida nepatikšanās, grib pasniegt politisku dāvanu. Tā ir Kima stratēģija, lai Trampam saglabātos labs noskaņojums. Pasniegt Trampa ko tādu, ko viņš var izmantot savā labā, gaidot ASV Kongresa starpvēlēšanas novembrī," lēsa eksperts.
Ja Ziemeļkorejas un ASV līderi tiksies vēl vienā samitā, eksperts prognozē, ka tad Kims varētu spert kādu konkrētu soli uz denuklearizāciju, piemēram, apsolot nodot sarakstu ar Ziemeļkorejas kodolobjektiem.
Vašingtona atzinīgi novērtēja arī faktu, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Ziemeļkorejas režīms par godu valsts 70 gadu jubilejai notikušajā militārajā parādē atšķirībā no iepriekšējiem gadiem neizrādīja tālas darbības ballistiskās raķetes. Profesors Kims Džēčuns to vērtē kā svarīgu vēstījumu.
"Trampa administrāciju satrauc starpkontinentālās raķetes, ar kurām Ziemeļkoreja var izšaut kodolieročus uz Savienotajām Valstīm. Tādēļ parāde bez starpkontinentālo raķešu izrādīšanas bija apzināts solis, lai nepasliktinātu attiecības starp abām valstīm. Pat Ķīnas prezidents Sji Dziņpins izlēma nebraukt uz Ziemeļkoreju spiediena dēļ no Trampa administrācijas puses.
Ziemeļkoreja un Ķīna patlaban spēlē piezemētu spēli, jo jūt, ka Trampa administrācija kļūst nedaudz aizkaitināta un tai sāk zust pacietība," sprieda profesors.
Vienlaikus jau pēc nedēļas gaidāms vēl viens svarīgs samits – Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins dosies uz Phenjanu, lai tur tiktos ar Kimu. Šī būs jau trešā abu Koreju līderu tikšanās šogad, norāda profesors Kims Džēčuns.
"Viņi runās par konkrētākiem soļiem, kas Ziemeļkorejai būs jāsper ceļā uz atteikšanos no kodolieročiem. Šajā jautājumā Dienvidkorejas prezidents mudinās Kimu būt drosmīgākam. Dienvidkorejas prezidentam ir arī citi mērķi – uzlabot abu Koreju attiecības, veicinot ekonomiskās sadarbības projektus. Piemēram, darba atsākšanas Kesonas rūpnieciskajā kompleksā, dzelzceļa savienojumu būvēšana, infrastruktūra," norāda Dienvidkorejas eksperts.
Dienvidkorejas prezidents Muns jau otrdien, 11.septembrī, skubināja Kimu un Trampu pieņemt, viņa vārdiem, "drosmīgu lēmumu" pussalas denuklearizācijas jautājumā. Muns uzsvēra, ka tas ir jautājums, kas savā starpā ir jāatrisina tieši ASV un Ziemeļkorejai.
