ĪSUMĀ:
- Dienvidkorejā pārbēdzēji no Ziemeļkorejas īsteno skrejlapiņu kampaņu.
- Ziemeļkorejai kampaņa nepatīk, un tā apņēmusies atkal ieiet demilitarizētajā zonā.
- Pierobežas pilsētā Kesonā uzspridzināts abu Koreju kopējais sakaru birojs.
- Dienvidkoreja arī norāda, ka skrejlapiņu kampaņa vairo saspīlējumu.
Saspīlējums Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas attiecībās pakāpeniski palielinājās jau vairākas nedēļas. Viens no veidiem, kā Ziemeļkorejas sabiedrībai nodot kritiskus vēstījumus par valsts līderi Kimu Čenunu, viņa īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kodolambīcijām, ir izplatīt skrejlapiņas Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas pierobežas zonā. Šādu taktiku uz Dienvidkoreju pārbēgušie ziemeļkorejieši ir izmantojuši jau sen, skrejlapiņu nogādāšanai izmantojot vai nu gaisa balonus, vai nu pudeles, kas tiek palaistas pa ūdeni.
Taču skrejlapiņas nav vienīgie sūtījumi, ko ziemeļkorejiešiem cenšas nogādāt aktīvisti – tāpat tiek mēģināts nosūtīt pārtiku, dolāru banknotes, nelielus radiouztvērējus, zibatmiņas ar dienvidkorejiešu filmām vai ziņām.
Phenjana šādu taktiku vienmēr ir asi kritizējusi un solījusi pret to izlēmīgi vērsties, taču aktīvisti savas kampaņas sola turpināt.
Pagājušajā nedēļā Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā pārtrauc jebkādu oficiālo komunikāciju ar Dienvidkoreju. Savukārt nedēļas nogalē Ziemeļkorejas līdera jaunākā māsa Kima Jo Čena, kura ieņem arī atbildīgu posteni Ziemeļkorejas Strādnieku partijā, izdeva pavēli bruņotajiem spēkiem sagatavoties iespējamām nākamajām darbībām.
Lai arī Dienvidkorejas varas iestādes prognozēja, ka runa varētu būt par robežsargu posteņu atjaunošanu, Phenjanas darbības ir bijušas daudz agresīvākas.
Otrdien pierobežas pilsētā Kesonā tika uzspridzināts abu Koreju kopējais sakaru birojs, kas tika izveidots tieši 2018. gadā.
Pats birojs gan Covid-19 ierobežojumu dēļ ir bijis tukšs jau kopš janvāra.
Ēku, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no smagi bruņotās robežas ar Dienvidkoreju, uzspridzināja plkst.14.40 pēc vietējā laika. Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra apliecināja, ka birojs iznīcināts mērķtiecīgi.
"Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sakaru biroja ēka tika pilnībā iznīcināta 16. jūnijā. To paveica mūsu puses atbildīgā nodaļa Kesonas industriālajā zonā kā daļu no pilnīgas komunikācijas pārtraukšanas starp ziemeļiem un dienvidiem, tādējādi demonstrējot niknumu un piespiežot cilvēku pabiras un tos, kuri viņus atbalsta, maksāt par padarītajiem noziegumiem," vēstīja Ziemeļkorejas televīzija.
Iznīcināto ēku, kas simbolizēja abu valstu sadarbību, atklāja pirms diviem gadiem. Tās mērķis bija atvieglot un uzlabot saziņu starp ziemeļiem un dienvidiem.
Pats birojs gan Covid-19 ierobežojumu dēļ ir bijis tukšs jau kopš janvāra.
Tūlīt pēc notikušā Dienvidkorejā tika sasaukta nacionālās Drošības padomes sēde. Vēl pirms otrdienas notikumiem Ziemeļkorejas agresīvā retorika izraisīja asu Dienvidkorejas nosodījumu un vienlaicīgi arī satraukumu, valsts Aizsardzības ministrijai norādot, ka situācija tiek uztverta ļoti nopietni un Seula ir gatava atbildēt uz jebkuru provokāciju.
Arī Dienvidkorejas puse atzīst, ka ziemeļkorejiešu pārbēdzēju darbības abu valstu pierobežā palielina saspīlējumu, rada apdraudējumu robežas tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem, kā arī nodara kaitējumu apkārtējai videi. Seulas amatpersonas atgādina, ka 2018. gada līgums starp abām Korejām aizliedz arī skrejlapiņu izplatīšanu.
Tieši tāpēc Seulas Koreju apvienošanas ministrija ir iesniegusi policijā sūdzību pret divām aktīvistu organizācijām, piedraudot ar izlēmīgu rīcību pret tām.
Savukārt Dienvidkorejas prezidents Mūns Džeins arī aicinājis kaimiņvalsti pieturēties iepriekš noslēgtajiem līgumiem, vienlaicīgi rosinot neaizvērt logu dialogam.
Atsevišķi komentētāji jau norāda, ka Phenjanai šāds konflikts, visticamāk, ir nepieciešams, lai atkal pievērstu sev Amerikas Savienoto Valstu uzmanību, jo sarunas par kodolatbruņošanos apmaiņā pret Rietumu sankciju atcelšanu pašlaik kārtējo reizi ir nonākušas strupceļā. Pagaidām gan ir grūti prognozēt, kā otrdienas notikumi spēs nodrošināt Ziemeļkorejai tai vēlamos rezultātus, taču tie noteikti tiks izmantoti vietējai propagandai.
Vairākas valstis, ieskaitot Japānu, Ķīnu un Krieviju, aicinājušas uz miermīlīgu situācijas risinājumu un stabilitātes nodrošināšanu.
