Panmundžomas ciemats uz Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas robežas otrdien, 9.janvārī, nonācis visas pasaules uzmanības centrā. Tur norisinājās pirmās oficiālās abu valstu amatpersonu sarunas kopš 2015. gada. Sarunu galvenais temats – Ziemeļkorejas dalība olimpiskajās spēlēs, kas pēc mēneša sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.
Bet olimpisko spēļu kontekstā tiek runāts arī par abu valstu attiecību uzlabošanu, kam ir izšķirīga loma miera nodrošināšanai reģionā.
“Attiecības starp abām Korejām ir aukstākas nekā sals šajā ziemā. Neraugoties uz sasalumu, korejieši ļoti vēlas uzlabot attiecības starp valstīm. Es ticu, ka tautas lielā griba ļaus padarīt šīs sarunas produktīvas,” paziņoja Ziemeļkorejas delegācijas vadītājs Ri Songvons.
Zināmu progresu sarunās izdevās panākt. Ziemeļkoreja uz kaimiņvalstī notiekošajām olimpiskajām spēlēm sūtīs sportistus un augsta ranga amatpersonu delegāciju. Ziemeļkoreja olimpiskajām spēlēm kvalificējusies vienā disciplīnā – daiļslidošanā pāriem. Arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja spērusi soli pretim izolētajai valstij, pagarinot pieteikšanās termiņu.
Sarunās panākta vienošanās arī par militārās tiešās sakaru līnijas atjaunošanu.
Pirms nedēļas tika atjaunota arī tiešā civilā telefonlīnija. Šāda vienošanās tiek uztverta ar piesardzīgu optimismu, jo tādējādi ir plašākas iespējas risināt konfliktus sarunu ceļā.
Dienvidkoreja aicinājusi Ziemeļkoreju organizēt Korejas karā šķirto ģimeņu apvienošanas pasākumu.
“Papildus iepriekš apspriestajiem jautājumiem piedāvājām atjaunot arī karā šķirto ģimeņu apvienošanas pasākumu. Ceram uz starpvalstu sarunu turpinājumu, lai mazinātu spriedzi uz robežas,” pauda Dienvidkorejas delegācijas vadītājs, apvienošanās ministrs Čo Mjungjons.
“Mūsu nostāja – sadarboties ar savstarpēju cieņu un pārtraukt provokatīvas darbības, lai izbeigtu sasprindzinājumu. Nolēmām, ka sarunas par kodolatbruņošanos ir svarīgas, lai Korejas pussalā iestātos miers,” sacīja Čo Mjungjons.
Abu valstu attiecības būtiski pasliktinājās pēdējo mēnešu laikā pēc Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumiem. Pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna Jaungada uzrunas, kurā viņš aicināja mazināt militāro spriedzi attiecībās ar Dienvidkoreju, sākušies piesardzīgi mēģinājumi uzlabot attiecības. Formāli abas valstis atrodas kara stāvoklī, jo 1953. gadā tika noslēgts pamiera līgums, taču pilnvērtīgs miera līgums nav noslēgts vēl šodien.
