Ar paziņojumu par to, ka attiecību ledu būtu iespējams lauzt, klajā nākusi Ziemeļkorejas Nacionālās aizsardzības komisija. Tajā teikts - ja ienaidnieki - ASV un Dienvidkoreja - patiesi vēlas dialogu un sarunas, būtu jāpilda virkne nosacījumu, tostarp nekavējoši jāatceļ ANO sankcijas un jāizbeidz kopīgas militārās mācības. Tāpat arī jāapsola, ka valstis nekad neiesaistīsies nekādos kodolkara mēģinājumos, kas biedējot Ziemeļkorejas tautu, jo karš un dialogs esot divas nesavienojamas lietas.
Nav šaubu, ka nedz ASV, nedz Dienvidkoreja šīm prasībām nepakļausies, jo pašas ir izvirzījušas nosacījumus tam, kā būtu jārisina konflikts ar agresīvo valsti. Gan ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, gan Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje ir norādījuši, ka sarunām ir jābūt saturiskām un tās notiks, ja būs skaidrs, ka Ziemeļkoreja mainās un ir gatava ievērot starptautiskās saistības un pārtraukt kodolprogrammu. Arī ANO līderis Bans Kimūns aicinājis Ziemeļkoreju nekavējoši ievērot prasības un sākt sarunas.
Apvienoto Nāciju Organizācija sankcijas Ziemeļkorejai noteica februāra vidū pēc tam, kad nemierīgā valsts bija veikusi jau trešo raķešu izmēģinājumu. Nepilnu mēnesi pēc tam ASV un Dienvidkoreja sāka kopīgas militārās mācības. Bet pēdējās nedēļās Ziemeļkoreja ir draudējusi ar kodoluzbrukumu gan Dienvidkorejai, gan Japānai, gan Amerikas Savienotajām valstīm.
Eksperti arvien šaubās par Ziemeļkorejas spēju īstenot kodoldraudus, taču informācija, kas nonākusi starptautiskā vidē liecina, ka Ziemeļkoreja uz Austrumu krastu ir pārvietojusi divas līdz šim vēl neizmēģinātas raķetes un uzstādījusi uz pārvietojamiem raķešu palaidējiem. Eksperti lēš, ka šīs raķetes var sasniegt jebkuru mērķi Dienvidkorejā, Japānā un iespējams arī ASV militārās bāzes Guamā - Savienoto Valstu Klusā okeāna teritorijā.
Šobrīd tālākais Ziemeļkorejas konflikta risinājums ir atvērts. Nedz ASV, nedz Dienvidkoreja uz piedāvājumu sākt dialogu apmaiņā pret stingrajiem nosacījumiem pagaidām vēl nav reaģējusi.
