Ziemeļkoreja pauž atteikumu iesaistīties sarunās par kodolambīciju samazināšanu

Vēlā pirmdienas vakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pieņēma rezolūciju par sankciju atcelšanu Irānai. Arī Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība uzsāk darbu pie sankciju atcelšanas Irānai. Tupretī Ziemeļkoreja, kura arī tiek aicināta sekot Irānas piemēram, paziņoja, ka nav ieinteresēta un to nedarīšot.

Pirmdien ANO Drošības padomē tika atbalstīta rezolūcija, kurā pasaules lielvaras – Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Vācija, Francija, Krievija, Ķīna – 14.jūlijā vienojās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu. Savukārt Irāna apmaiņā pret urāna bagātināšanas programmas samazināšanu vēlējās saņemt dažādu tai uzlikto sankciju atvieglošanu.

Tādējādi ar ANO Drošības padomē pieņemto rezolūciju tā oficiāli apstiprina šo panākto vienošanās starp lielvarām un Irānu, paredzot arī 90 dienu sankciju atcelšanas pārejas periodu, kurā tiktu atcelti ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, bet spēkā vēl tiktu atstāts ieroču embargo vēl uz pieciem gadiem, kā arī attīstīt ballistiskās tehnoloģijas kodolgalviņu nešanai uz astoņiem gadiem. Tomēr vispirms padomei ir vēl nepieciešams saņemt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumu, kurā arī Irāna apstiprina šo vienošanos.

Tiesa gan, rezolūcija, ko ir pieņēmusi ANO Drošības padome, attiecas tikai uz ANO noteiktajām sankcijām pret Irānu, bet ASV un Eiropas Savienībai būs vēl jālemj par savu sankciju atcelšanu.

ASV prezidents Baraks Obama jau ir iesniedzis pieprasījumu Kongresā, kuram ir dots laiks 60 dienas, lai lemtu par sankciju atcelšanu vai atstāšanu spēkā. Savukārt Eiropas Savienība ir noteikusi sankciju atcelšanas periodu līdz sešiem mēnešiem, kura laikā tiks pieņemts lēmums.

Tāpat rezolūcijā ir iekļauti punkti par rīcības plānu, ja Irāna tomēr nepilda savas saistības, tādējādi Eiropas Savienība vai jebkura no pasaules lielvarām ir tiesīga  ierosināt ANO Drošības padomē balsošanu par sankciju atstāšanu spēkā.

Turpretī Ziemeļkoreja, kuru arī aicina sekot Irānas izvēlētajam ceļam, paziņoja, ka tā nav interesēta jebkāda veida kodoldialogā, jo tā jau ir kodolvalsts un tāpēc nav pieņemami to salīdzināt ar Teherānu. Tādējādi nedēļu pēc vēsturiskās vienošanās ar Irānu Ziemeļkoreja ir noraidījusi jebkādu iespēju, ka tā varētu iet līdzīgu ceļu.

Šo informāciju apstiprina arī Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis, uzsverot, ka tiek pilnībā izslēgtas jebkādas diskusijas par vienpusēju kodolobjektu iesaldēšanu vai nojaukšanu. Tāpat Ziemeļkorejai nav saprotams, kā to šajā situācijā var salīdzināt ar Irānu, jo Ziemeļkoreja ir pilntiesīga kodolvalsts gan pēc nosaukuma gan realitātē.

Sarunas ar Ziemeļkoreju par tās kodolambīciju samazināšanu ir apgrūtinātas kopš 2009.gada, kad tā pameta sešu pušu sarunas, kurās piedalās Dienvidkoreja, ASV, Ķīna, Krievija un Japāna.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti