Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja ir „veiksmīgi” īstenojusi pazemes kodolizmēģinājumu, otrdien paziņoja valsts oficiālā ziņu aģentūra. Tas noticis, neskatoties uz vairākkārtējiem starptautiskās sabiedrības brīdinājumiem no tā atturēties. Šis bija trešais Ziemeļkorejas kodolizmēģinājums, un šoreiz tajā tikusi izmantota „miniatūra” kodolierīce. Tas rada īpašas bažas, jo mērķis varētu būt šādu kodolierīci uzmontēt uz tāldarbības raķetes. Ziemeļkoreja izpelnījusies plašu starptautisko nosodījumu, arī no Ķīnas. ANO Drošības padome šodien sanāk uz ārkārtas sēdi, un, domājams, Phenjana var rēķināties ar jaunām sankcijām.
Pēc tāldarbības raķetes palaišanas decembrī, kas kosmosā nogādāja satelītu, Ziemeļkoreja janvārī paziņoja, ka, atbildot uz Apvienoto Nāciju jaunieviestajām sankcijām, drīzumā īstenos jaunu kodolizmēģinājumu.
Neskatoties uz vairākkārtējiem starptautiskās sabiedrības brīdinājumiem, Phenjana otrdien to tiešām izdarīja. Vispirms kaimiņvalstis konstatēja seismisku aktivitāti Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligona rajonā, un trīs stundas vēlāk Phenjana nāca klajā ar paziņojumu, ka „ir veiksmīgi sarīkots trešais kodolizmēģinājums”. Tas ir pirmais, kopš pirms vairāk nekā gada pie varas nāca jaunais Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, ar kuru starptautiskā sabiedrība sākotnēji saistīja nelielas cerības, ka viņa vadībā komunistiskā valsts varētu kļūt atvērtāka.
Ziemeļkoreja līdz šim bija veikusi divus kodolizmēģinājumus 2006.gadā un 2009.gadā. Oficiālā ziņu aģentūra paziņoja, ka otrdienas izmēģinājuma mērķis ir stāties pretī ASV agresijai, kas apdraudot Phenjanas tiesības uz miermīlīgiem mērķiem paredzētu Zemes pavadoņu palaišanu. Paziņojumā teikts, ka tika izmēģināta „miniatūra” un vieglāka kodolierīce, nekā iepriekšējos divos izmēģinājumos. Domājams, šis aspekts jo īpaši satrauks starptautisko sabiedrību. ASV un Ziemeļkorejas kaimiņvalstis uztraucas, ka Phenjanas mērķis ir galu galā izveidot kodolierīci, kas ir pietiekami maza, lai to varētu uzmontēt uz tālas darbības rādiusa raķetes.
Pirmajā ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumā ticis uzspridzināts vienu kilotonnu stiprs lādiņš, bet otrajā lādiņa spēks sasniedza divas līdz sešas kilotonnas. Dienvidkoreja paziņojusi, ka šoreiz jauda bijusi sešas vai septiņas kilotonnas.
Ziemeļkorejas rīcība nekavējoties izsaukusi plašu starptautisko nosodījumu. Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Bans Kimuns kodolizmēģinājumu nosauca par „skaidru un nopietnu” ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu, kas ir „ārkārtīgi destabilizējoša” provokācija. Drošības padome šodien sanāks uz ārkārtas sēdi. Nesen tā pieņēma rezolūciju, kurā brīdināja Ziemeļkoreja, ka kodolizmēģinājuma gadījumā Phenjanai draudēs nopietnas sekas.
Arī ASV prezidents Baraks Obama Ziemeļkorejas rīcību nosoda kā „provokatīvu”, un aicina starptautisko sabiedrību attiecīgi rīkoties. Krievija paziņoja, ka kodolizmēģinājumu uzskata par ANO rezolūciju pārkāpumu, tāpat kā decembrī veikto ballistiskās raķetes izmēģinājumu. Bet Lielbritānija aicina Drošības padomei dot „stingru atbildi”.
Protams, ārkārtīgu satraukumu pauž arī Ziemeļkorejas kaimiņvalstis. Dienvidkoreja paziņoja, ka kodolizmēģinājums ir „nepieņemams drauds drošībai Korejas pussalā un ziemeļaustrumu Āzijā, kā arī izaicinājums visai starptautiskajai sabiedrībai.” Bet Japānas premjers notikušo uzskata par nopietnu draudu Japānas nacionālajai drošībai, kas ir nepieņemami. Arī Ķīna, Ziemeļkorejas galvenā sabiedrotā, paziņoja, ka tai „stingri iebildumi” pret kodolizmēģinājumu, un ka tas noticis neskatoties uz plašiem starptautiskās sabiedrības brīdinājumiem. Pekina aicina Phenjanu pildīt savas saistības attiecībā uz atteikšanos no kodolieročiem, un nedarīt neko tādu, kas situāciju pasliktinātu vēl vairāk.
