ANO Drošības Padome pagājušajā nedēļā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas pastiprina sankcijas pret Ziemeļkoreju. Jaunajās sankcijās noteikts aizliegums importēt no valsts metālu, dzelzs rūdu, svinu, ogles un jūras produktus.
Tāpat tiks iesaldēti Ziemeļkorejas ārējās tirdzniecības bankas konti, bet ziemeļkorejiešu kuģiem, kuri pārkāps ANO sankcijas, tiks aizliegts piestāt visu valstu ostās.
Vienlaicīgi papildus noteiktas arī sankcijas personām, kuras saistītas ar Phenjanas raķešu un kodolprogrammu. Paredzēts, ka šādas sankcijas Ziemeļkorejai izmaksās aptuveni miljardu dolāru gadā.
Šāda rezolūcija tika apstiprināta vienbalsīgi, par to balsojot arī Krievijai un Ziemelķorejas tuvākajai sabiedrotajai Ķīnai.
Krievijas puse gan aicinājusi nepieļaut Korejas pussalas krīzes risināšanu ar spēka palīdzību, kā arī mudināja steidzami uzsākt situācijas politisku risināšanu. Savukārt Pekina no savas puses piebilda, ka vienpusējas sankcijas kopējās problēmas atrisināt nespēs, aicinot Vašingtonu runāt ar Phenjanu.
Pirmdien, 7. augustā, savu atbildi uz ANO Drošības padomes lēmumu ir sniegusi arī Ziemeļkoreja. Tās valdība pilnībā noraidījusi ANO rezolūciju, norādot, ka negatavojas iesaistīties turpmākās diskusijās par Korejas pussalas kodolatbruņošanu līdz brīdim, kamēr no ASV puses saglabāsies kodoldraudi un naidīga politika. Phenjanas vadība nosodījusi ieviestās sankcijas, nosaucot tās par valsts suverenitātes pārkāpumu un solot turpināt sava kodolarsenāla attīstīšanu, ne soli neatkāpjoties no savu spēju stiprināšanas. Tāpat Ziemeļkoreja piedraudējusi, ka ASV samaksās par saviem noziegumiem tūkstoškārt. Atbildēt nākšoties arī tām valstīm, kuras par rezolūcijas atbalstīšanu ir saņēmušas ASV atzinību, ar to domājot gan Krieviju, gan Ķīnu.
ASV Valsts sekretārs Rekss Tilersons, kurš Filipīnu galvaspilsētā Manilā piedalījās drošības forumā ar Ķīnas, Krievijas un citu Klusā Okeāna Āzijas reģiona valstu līderiem, paziņojis, ka iespēja atgriezties pie sarunu galda ar Phenjanu būtu pieļaujama tikai tad, ja tiktu apturēti ballistisko raķešu izstrādes programma. Tieši tas būtu labākais signāls, ka Ziemeļkoreja patiešām vēlas sarunāties. Nekādi konkrēti termiņi šādai pretimnākšanai netikšot izvirzīti, jo galvenais no Ziemeļkorejas puses esot izrādīt vēlmi.
Šādi Tilersona izteikumi sekojuši nedēļas nogalē notikušajām abu Koreju ārlietu ministru Ri Jonho un Kan Hunva sarunām, kuru laikā spriests gan par iespējām mazināt militāro saspīlējumu abu pušu starpā, gan nepieciešamību sarīkot jaunu sarunu kārtu par sadalīto ģimeņu atkalapvienošanu. Ziemeļkorejas pārstāvis Ri Jonho gan norādījis, ka laikā, kad Seula aktīvi sadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, šādu sarunu piedāvājumam trūkstot patiesuma.
