Ziemeļkorejas valsts televīzija paziņoja, ka tikusi palaista “Hwasong-14” raķete, un izmēģinājumu uzraudzīja komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns. Saskaņā ar paziņojumā teikto raķete sasniedza 2802 kilometru augstumu un 39 minūtēs nolidoja 933 kilometrus, pirms nogāzās jūrā.
Ziemeļkoreja ilgus gadus centusies izstrādāt raķeti, uz kuras varētu uzmontēt kodolgalviņu un kura varētu sasniegt ASV kontinentālo daļu. Par spīti vairākām ANO sankciju kārtām Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos palielinājusi raķešu izmēģinājumu biežumu, pastiprinot starptautisko saspīlējumu.
Šī ir pirmā reize, kad Ziemeļkoreja apgalvo, ka izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti. Ja Phenjanai tiešām ir izdevies šis izrāviens, tas mainīs starptautiskās sabiedrības aprēķinus par to, cik lielus draudus rada izolētā komunistiskā valsts.
ASV paziņoja, ka raķete nogāzās Japānas jūrā un neradīja draudus Ziemeļamerikai. Savukārt Japāna paziņoja, raķete „ievērojami pārsniegusi” divu ar pusi tūkstošu kilometru augstumu. Eksperti atzīst, ka tas atbilst starpkontinentālās raķetes nepieciešamajai trajektorijai.
Piemēram, kodolieroču eksperts Deivids Raits paziņoja, ka raķetes lidojuma distance un laiks liecina, ka tā palaista „ļoti stāvā” trajektorijā, bet, ja to palaistu „standarta trajektorijā”, šīs pašas raķetes maksimālais darbības rādiuss varētu sasniegt aptuveni 6700 kilometrus. Ar to būtu pietiekami, lai raķete varētu sasniegt visu Aļasku, taču ne pārējos ASV kontinentālos štatus vai Havaju salas, vērtēja Raits.
Bijušais britu armijas komandieris Hamišs Gordons gan uzsver, ka "vakardien palaistā raķete ir pakāpiens uz augšu Ziemeļkorejai". "Iepriekš tā nav spējusi palaist raķeti, kas pārsniegtu 500 kilometru rādiusu, bet šai raķetei varētu būt vairāk nekā 6000 kilometru rādiuss. Tas ne tikai apdraud Japānu, vienu no tās galvenajiem mērķiem, bet arī vairākas Ziemeļamerikas valstis, ieskaitot Havaju salas, un valstis, kā Austrālija, kurai Ziemeļkoreja arī ir piedraudējusi. Viņi progresē ar katru nedēļu. Tomēr, kas attiecas uz raķetes galviņu – vai nu tā ir kodolgalviņa vai ķīmiska galviņa, tā ir joma, pie kuras viņi nav daudz strādājuši, un domāju, ka galviņas uzmontēšana raķetei būs viņu lielākais izaicinājums," sacīja Gordons.
Vienlaikus joprojām ir šaubas gan par Ziemeļkorejas iespējām uztaisīt pietiekami mazu kodolgalviņu, lai to uzmontētu uz raķetes, gan par to, vai tai izdevies pietiekami attīstīt tehnoloģijas, lai starpkontinentālā raķete „izdzīvotu”, tai atgriežoties Zemes atmosfērā, un to varētu precīzi notēmēt uz mērķi. Tomēr kopš Kima Čenuna nākšanas pie varas komunistiskā valsts, liekas, ir attīstījusi savas spējas, un īstenojusi jau trīs kodolizmēģinājumus un vairākus raķešu izmēģinājumus.
Dienvidkorejas armijas pārstāvji informēja, ka raķete palaista no poligona Ziemeļkorejas ziemeļdaļā.
Oficiālā Seula arī noteikusi paaugstinātu kaujas gatavību bruņotajos spēkos un ir gatava reaģēt uz citām kaimiņvalsts provokācijām.
Izmēģinājums noticis tikai dažas dienas pirms šonedēļ gaidāmās G20 valstu līderu sanāksmes Hamburgā, kur Ziemeļkorejas kodolprogramma tagad neapšaubāmi būs vēl viena no galvenajām sarunu tēmām.
ASV prezidents Donalds Tramps jau asi reaģēja uz raķetes izmēģinājumu, tviterī jautājot - “vai šim puisim nav nekā labāka, ko darīt?”. Tramps pauda, ka ir grūti noticēt, ka Japāna un Dienvidkoreja ar to samierināsies arī turpmāk, un, iespējams, Ķīna spers soļus, lai izbeigtu šo absurdu. Tramps jau iepriekš bija paziņojis, ka nepieļaus Phenjanai izstrādāt raķeti, kas var sasniegt ASV.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe savukārt atzinis, ka Ziemeļkorejas radītie „draudi nepārprotami ir pieauguši”, un Japāna grib „stingri apvienoties” ar ASV un Dienvidkoreju, lai izdarītu spiedienu uz Phenjanu. Viņš arī aicināja Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas līderus izdarīt spiedienu uz oficiālo Phenjanu.
Bet Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins aicināja ANO Drošības padomi spert papildu soļus pret Ziemeļkoreju.
Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi raķešu izmēģinājumus. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja turpina izmēģinājumus par spīti Apvienoto Nāciju brīdinājumiem par jaunām sankcijām.
ANO Drošības padome maijā stingri nosodījusi Ziemeļkorejas pēdējo ballistiskās raķetes izmēģinājumu. Diplomāti arī sola pastiprināt sankcijas pret oficiālo Phenjanu.
