Joprojām nav skaidrs, vai varētu notikt arī ASV un Ziemeļkorejas amatpersonu sarunas.
Ziemeļkoreja militāro parādi katru gadu ierasti rīkojusi aprīlī. Taču par spīti pēdējo nedēļu diplomātiskajam atkusnim ar Dienvidkoreju Phenjana nesen nolēma šoreiz parādi par godu tās armijas dibināšanas 70. gadadienai rīkot 8.februārī – dienu pirms Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas.
Tas radīja bažas, ka šāda rīcība var apslāpēt nosacīti samierniecisko atmosfēru Korejas pussalā, kam pamatā ir Ziemeļkorejas lēmums arī piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Pirmo reizi parādē arī tika izrādīta jaunākās Ziemeļkorejas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kuru izstrādāšanas dēļ pret komunistisko valsti noteiktas starptautiskās sankcijas.
“Tik ilgi, kamēr ASV un viņu līdzskrējēji taisīs troksni ap Korejas pussalu, mūsu armijai ir jāsaglabā maksimāla kaujas gatavība, lai šie uzbrūkošie spēki nevarētu apdraudēt pat 0.001 milimetru mūsu teritoriālās autonomijas,” paziņoja Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns.
Tomēr izskatās, ka šoreiz parāde bijusi salīdzinoši piezemēta un Ziemeļkoreja nolēmusi iztikt bez lielas dižošanās. Kaut parādes apmērs saskaņā ar satelītuzņēmumiem joprojām bija iespaidīgs – ar 13 000 karavīru un vairāk nekā simt bruņutehnikas vienībām –, atšķirībā no pagājušā gada uz to nebija uzaicināti ārvalstu žurnālisti.
Tāpat izskatās, ka Ziemeļkorejas valsts televīzija notikumu šoreiz nepārraidīja tiešraidē, un par ziņas par to, ka tā ceturtdienas rītā jau notikusi, parādījās tikai pēc pasākuma noslēguma.
Vienlaikus Dienvidkoreja ceturtdien apstiprināja, ka olimpiādes laikā valsts prezidents Muns Džēins tiksies ar Ziemeļkorejas delegāciju. Tās galvgalī ir Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna jaunākā māsa Kima Jočena, kurai, kā tiek uzskatīts, ir aptuveni 30 gadi. Viņa būs pirmā Ziemeļkorejā valdošās Kimu dinastijas locekle, kas ieradīsies vizītē Dienvidkorejā kopš Korejas kara piecdesmitajos gados. Delegācijas sastāvā ir arī Ziemeļkorejas ceremoniālais valsts galva Kims Jonnams.
Dienvidkorejas prezidents Muns ir liberāli noskaņots un apliecinājis vēlmi uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju. Viņa tikšanās ar izolētās kaimiņvalsts augsta ranga delegāciju paredzēta sestdien. Dienvidkoreja uzsver, ka Ziemeļkoreja aktīvi līdzdarbojoties tikšanās organizēšanā.
“Dienvidkorejas prezidents apstiprina, ka Ziemeļkoreja aktīvi līdzdarbojas sarunās starp abām pusēm, un to mērķis ir turpināt diskusijas par miermīlīgu Korejas atbrīvošanu no kodolieročiem,” sacīja Dienvidkorejas prezidenta preses sekretārs Kims Eukjoms.
Aizvadītājās dienās daudz runāts arī par to, vai olimpisko spēļu laikā varētu notikt tikšanās starp Savienoto Valstu un Ziemeļkorejas amatpersonām. Phjončhanas spēļu atklāšanas ceremonijā piektdien piedalīsies arī ASV viceprezidents Maiks Penss.
Vašingtona pēdējās dienās nav izslēgusi kādas tikšanās iespējamību. Tomēr vienlaikus Penss trešdien paziņoja, ka ASV drīz noteiks „visstingrākās sankcijas” pret Ziemeļkoreju un turpinās izdarīt intensīvu spiedienu, lai Phenjanu piespiestu atteikties no savām kodolambīcijām.
Savukārt Ziemeļkoreja paziņojusi, ka tai Phjončhanā nav nolūka tikties ar ASV amatpersonām, piebilstot, ka tā „nekad nav lūgusies pēc dialoga ar Savienotajām Valstīm un to nekad nedarīs”. Tomēr vienlaikus Phenjana arī neizslēdza, ka tikšanās var notikt.
Aizvadītais gads Korejas pussalā aizvadīts diezgan saspringti, Ziemeļkorejai sperot platus soļus savu kodolspēju stiprināšanā, tostarp izmēģinot starpkontinentālas ballistiskās raķetes un īstenojot vēl vienu kodolizmēģinājumu, līdz šim spēcīgāko.
ANO Drošības padome savukārt apstiprināja trīs jaunu sankciju kārtas, galvenokārt pēc ASV aicinājumiem. Tomēr nedēļās pirms olimpiskajām spēlēm spriedze liekas mazinājusies, taču nav skaidrs, vai tas būs pamats turpmākam sarunu progresam arī pēc olimpiādes.
