Pusdiena

Pusdiena 09.08.2017

Pusdiena

Pašvaldību iesaiste biznesā kropļo konkurenci un audzē cenas, norāda eksperti

Ziemeļkoreja apsver uzbrukumu ASV piederošajai Guamas salai

Ziemeļkoreja apsver uzbrukumu ASV piederošajai Guamas salai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ziemeļkorejas valdība pieļauj iespēju īstenot raķešu triecienu pa militārajām bāzēm ASV  piederošajā Guamas salā. Šāds paziņojums no Phenjanas puses izskanēja drīz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa prasības Ziemeļkorejai pārtraukt tās raķešu programmu.

Šādi paziņojumi izsaukuši asu ASV prezidenta Donalda Trampa pretreakciju, kurš piedraudējis Phenjanai ar līdz šim neredzētu spēka atbildi. Eksperti gan uzskata, ka šāda retorika var tikai pastiprināt saspīlējumu abu valstu starpā, kā arī visā Āzijas reģionā.

Ziemeļkoreja sākusi izskatīt iespēju veikt raķešu triecienu pa amerikāņu militārajiem objektiem Klusā okeāna Guamas salā.

Potenciālo mērķu vidū ir arī ASV gaisa spēku bāze „Andersen”, kurā dislocēti stratēģiskie bumbvedēji B52.

Kā teikts Ziemeļkorejas tautas armijas paziņojumā, pašlaik notiekot rūpīga šāda plāna izpēte un jau vistuvākajā laikā tas tiks iesniegts arī valsts augstākajai militārajai vadībai. Ja to apstiprinās valsts līderis Kims Čenuns, plāns nekavējoties tiks īstenots. Paziņojumā arī norādīts, ka Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāsaprot, ka Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes pašlaik visu laiku atrodas kaujas gatavībā.

Šie izteikumi jau radījuši satraukumu Guamas iedzīvotāju vidū, taču varas iestādes ir centušās savus pilsoņus mierināt, norādot, ka rūpīgi tiek novērotas Ziemeļkorejas aktivitātes.

Turklāt tas tiek darīts kopīgi ar ASV. Varas iestādes arī aicinājušas iedzīvotājus saglabāt mieru, solot nekavējoties informēt par jebkādām izmaiņām vai draudiem. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka Guamas un Marianas salās kopumā dzīvo aptuveni 200 000 amerikāņu, tāpēc šo reģionu nevar uzskatīt tikai par militāru objektu.

Reaģējot uz šiem Ziemeļkorejas pārstāvju izteikumiem, Tramps paziņojis, ka Phenjana par savu bruņojuma programmu var saskarties ar uguni un naidu.

Pēc viņa vārdiem, Ziemeļkorejai labāk vairāk nedraudēt ASV, jo pretreakcija būšot tāda, ko pasaule vēl nekad nebūs redzējusi.

Šādi Trampa izteikumi ir pilnīgā pretēji ASV Valsts sekretāra pagājušajā nedēļā paustajam apgalvojumam, ka Vašingtonas mērķis nav panākt režīma maiņu Ziemeļkorejā. Iespējams, Trampa dusmas ir pastiprinājusi arī izdevuma „Washington Post” publikācija, kurā, atsaucoties uz Aizsardzības izlūkošanas aģentūras analīzi, teikts, ka Ziemeļkorejas rīcībā tiešām varētu būt kodolgalviņa, ko iespējams novietot uz ballistiskās raķetes, tostarp starpkontinentālajām raķetēm. Pēc citiem laikraksta rīcībā esošajiem datiem Ziemeļkorejas rīcībā esot pat līdz 60 kodolgalviņām, kas ir daudz vairāk, nekā iepriekš domāts. ASV Aizsardzības ministrija gan šādus paziņojumus pašlaik vēl nav komentējusi.

Kā norāda aģentūra ''France Press'', aptaujājot vairākus ietekmīgus ekspertus,

Trampa izteikumi situācijas bīstamību tikai palielina, jo prezidents faktiski novelkot sarkanās līnijas, kuras Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, visticamāk, pārkāps.

Savukārt CNN uzsver, ka šībrīža saspīlējums tikai nāk par labu Ziemeļkorejas līdera propagandai, kurā tiek apgalvots, ka Savienotās Valstis kārtējo reizi vēlas uzsākt karu pret Phenjanu. Tieši tāpēc tiek attaisnota pamatīgās ekonomiskās grūtībās esošās valsts finansējuma novirzīšana aizsardzībai.

Analītiķi arī norāda, ka Phenjanas draudi vienmēr kļūst niknāki augustā, kad ASV un Dienvidkoreja piedalās kopīgās militārās mācībās, tomēr pēdējā vārdu apmaiņa liecina par vēl nebijušu konfrontāciju. “ASV iepriekš ieturējusi diplomātisku nostāju, sakot, ka pretosies draudiem, ja būs nepieciešams. Tagad mums ir prezidents Tramps, kas teicis, ka Ziemeļkorejai atbildēs ar uguni un dusmām. Manuprāt, tas lietu padara nopietnāku, vairāk nekā viņa priekšgājēji. Tas uzreiz nenozīmē, ka ASV dosies karā, bet šādi izteicieni būtu jāuztver nopietni,” norāda politikas analītiķis Tomass Henriksens.

Lai gan pārtraukt raķešizmēģinājumus tagad aicina arī Krievija un Ķīna, vienoties starp lielvarām nebūs vienkārši, jo abas valstis arī vēlas pārtraukt kopīgās mācības un atteikties no pretraķešu sistēmas izvietošanas Dienvidkorejā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti