Kolina Hjūza sētā Latvijas Radio sagaida saimnieka uzticamie sargi - suņi. Ir silts, mazliet nomācies. Kolina saimniecība, kas ir 100 hektāru liela un kurā viņš audzē piena un gaļas lopus, ir tikai dažus kilometrus no Īrijas un Ziemeļīrijas robežas.
Kolins ir viens no tiem vietējiem zemniekiem, kura ikdiena norit būtībā starp divām valstīm – Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju un Īriju. Katru rītu Kolins savu tikko slaukto pienu ved pārdošanai uz netālo kooperatīvu, kas atrodas jau otrā, Īrijas pusē.
Daudzus vietējos zemniekus un uzņēmējus biedē tas, kas notiks pēc Lielbritānijas referenduma, ja nu briti nobalso par izstāšanos no ES un atkal atgriežas, kā te saka, stingrās robežas ar robežsargiem un muitas posteņiem. Kolinu Hjūzu tas nebaida un viņš gatavojas referendumā balsot par izstāšanos no ES.
„Jā, es esmu par to domājis, kā tas ietekmēs manu biznesu, bet katrā ziņā neviens te īsti nezina, kas galu galā būs,” norāda Hjūzs.
„Ir daudz baiļu, un arī paši politiķi īsti nezina atbildi.
Bet es vienalga balsošu par izstāšanos. Daudzi lauksaimnieki domā, ka sliktāk kā tagad vairs nevar būt, jo šis patiešām ir smags laiks, īpaši piensaimniekiem. Varbūt ir jāstājas laukā no Eiropas Savienības, lai varētu meklēt jaunus tirgus. Reizēm biznesā ir jāriskē,” viņš saka.
Lielbritānijai piederošajā Ziemeļīrijā saimnieko 24 000 zemnieku, kuri no ES subsīdijās katru gadu iegūst ap 350 miljonu mārciņu. Zemnieki apzinās, ka līdz ar izstāšanos šīs iespējas zudīs. Turklāt Lielbritānija ir lielākā zemnieku subsīdiju kritiķe un allaž cīnījusies par ES lauksaimniecības budžeta griešanu.
Šis apstāklis daudzus Ziemeļīrijas zemniekus biedē un mudina balsot par palikšanu blokā, kamēr Kolins, kā daudzi citi cer, ka zaudēto naudu tomēr kompensēs britu valdība.
„Garantiju nav, bet, ja tu vari sākt tirgot savu produkciju par reālu cenu, tad subsīdijas nemaz vairs nav vajadzīgas. Tās tikai kropļo tirgu. Es zinu, ka pārejas periods būs ļoti grūts, bet tad, kad jauni tirdzniecības līgumi ar citām pasaules valstīm būs noslēgti, viss nostāsies savās vietās,” viņš saka. „Viena lieta, kas varētu drusku būt problēma, ir, ka kritīsies sterliņu mārciņas vērtība. Tā jau pēdējās nedēļās ir lejā un varētu būt vēl vairāk. Cietīs eksports un imports. Lopbarība paliks dārgāka, bet es nedomāju, ka tas vilksies pārāk ilgi,” norāda Hjūzs.
Netālu no Kolina Hjūza saimniecības ir kāda cita, jau Īrijas pusē, vietā ar nosaukumu Kavana. Piekalnītē, ļoti klusā un gleznainā vietā savu govju ganāmpulku aprūpē Tomass Kūnijs.
Viņš ir arī Īrijas Lauksaimnieku asociācijas Vides komitejas vadītājs, un tāpat kā Kolinam viņam ir pulciņš piena un gaļas lopu. Tomass, ja vien viņam būtu balsstiesības, sava kaimiņa Kolina vietā balsotu par palikšanu ES, jo, viņaprāt, ja Lielbritānija izstāsies, tas lauksaimniekiem abās pusēs būs liels trieciens.
„Mēs esam ļoti atkarīgi no Lielbritānijas tirgus. 50% no mūsu liellopu gaļas, ko saražojam, iet eksportam uz Lielbritāniju. Līdzīgi ir ar piena produktiem – 40 procentu no visa saražotā sūtām uz Lielbritāniju,” norāda Kūnijs.
"Ja Apvienotā Karaliste izlems izstāties no ES, mums šis tirgus vairs nebūs garantēts. Tā var izlemt par jaunu partneru meklēšanu citur pasaulē, Dienvidamerikā, jo mēs, iespējams, vairs nevarēsim tik viegli sasniegt Lielbritānijas tirgu, tā kā tā vairs nebūs ES dalībvalsts,” norāda zemnieks.
Abus šo zemniekus - gan Tomasu Īrijā, gan Kolinu Ziemeļīrijā - labi pazīst un bieži satiek vietējā lielākā piensaimnieku kooperatīva „LacPatrick” izpilddirektors Gabriels Dārsijs.
Kooperatīvs ir Īrijas pusē, un pie viņa ar piena vedumu brauc zemnieki no visas tuvākās apkārtnes - gan no Īrijas, gan no Ziemeļīrijas, un robeža starp abām teritorijām sen jau ir izplūdusi un šķiet pilnībā pazudusi. „Tās būs lielas bēdas,” saka Gabriels Dārsijs, „ja referenduma rīts mums atnesīs izstāšanās ziņu.”
„Ja Lielbritānija izstāsies no ES, cilvēku un preču plūsma saskarsies ar jauniem ierobežojumiem. Visticamāk, būs noteikti jauni muitas tarifi, bet visam pāri vismaz sākumā iestāsies ilgstoša neskaidrība un neziņa. Mums tas nozīmēs vairākas lietas: viss maksās dārgāk un mēs kļūsim konkurēt nespējīgāki. Tas viss apdraudēs daudzus mūsu ļoti būtiskos pircējus un biznesa partnerus robežas šajā pusē. Tas nebūs labi nedz lielajam biznesa, nedz ģimeņu uzņēmumiem, nedz ciematiem, pilsētām, nedz uzņēmējiem abās robežas pusēs,” uzsver Dārsijs.
Gan kooperatīva vadītājs Dārsijs, gan īru zemnieki centušies runāt ar saviem kaimiņiem, kuri lūkojas izstāšanās virzienā. Uz Londonu runāt aizbraucis arī premjerministrs Enda Kenijs, bet viss, kā te saka, tagad ir Dieva rokās, jo ilgstoši par izstāšanos pārliecinātus cilvēkus uz citām domām nevērsīs pat simtiem uztrauktu īru zemnieku.
