Lielbritānijas valdībās ēkā Dauningstrītā 10 otrdien, 13.jūnijā, no Ziemeļīrijas ieradās Demokrātiskās unionistu partijas līderi. Vēlēšanās Mejas vadītie konservatīvie spēki, pretēji cerētajai vairākuma palielināšanai, kas sniegtu spēcīgu mandātu "Brexit" sarunām, zaudēja 13 vietas un līdz ar to absolūto vairākumu. Tagad to atjaunot iespējams vien ar desmit ievēlēto unionistu atbalstu. Londonai lojālās Ziemeļīrijas partijas mērķis ir nepārprotami nostiprināt Ziemeļīriju kā Lielbritānijas sastāvdaļu un nekādā gadījumā nepieļaut Īrijas republikas apvienošanu ar Ziemeļīriju.
Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka abas puses ir tuvu vienošanās panākšanai.
"Mēs sākam šīs sarunas uz pozitīvas nots. Pirmkārt un galvenokārt mēs esam unionisti un līdz ar to gribam nodrošināt, lai Apvienotā Karaliste paliek apvienota.
Mēs darīsim visu, lai mūsu valsts paliek stipra. Taču darīsim nacionālās interesēs tādā veidā, lai ļautu izveidot stabilu valdību," teica Demokrātiskās unionistu partijas vadītāja Arlēna Fostere.
Tomēr iespējamā vienošanās starp abām partijām radījusi arī pretrunīgu reakciju un veicinājusi runas, ka jaunajai Mejas valdībai nebūs ilgs mūžs.
Demokrātiskā unionistu partija ir Britu salās pretrunīgi vērtēts spēks – to septiņdesmito gadu Ziemeļīrijas nemieru laikā izveidoja viens no redzamākajiem un radikālākajiem protestantu līderiem – mācītājs Īans Peislijs, kas ilgi pretojās paramilitāro grupējumu ieroču nolikšanai un pamiera izsludināšanai ar īru republikāņu armiju.
Unionistu kritiķi uzsver, ka partija joprojām saņem pagrīdes kaujinieku atbalstu, bet sociālajos jautājumos ir vēl konservatīvāka par pašiem konservatīvajiem, nostājoties pret viendzimuma laulībām un abortiem.
Iespējamās pretrunas, kas var izcelties starp unionistiem un konservatīvajiem, var vēl vairāk iedragāt premjerministres Mejas pozīcijas, kas saskaras arī ar neapmierinātību savas partijas vidū saistībā ar slikto startu vēlēšanās. Tas savukārt var ietekmēt Londonas sarunas ar Briseli, kur Ziemeļīrijas jautājumam jaunās koalīcijas dēļ var tikt pievērsta īpaša uzmanība.
Ziemeļīrijas iedzīvotāji, atšķirībā no Anglijas un Velsas, pārliecinoši nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. Īru nacionālisti to uztvēruši kā signālu sarunu atsākšanai par Īrijas salas apvienošanu. Turklāt var arī izveidoties situācija, ka starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības var nākties atjaunot fizisku robežu.
