Dienas notikumu apskats

Zolitūdes krimināllieta: tehniķi, kas apsekojis signalizācijas, tiesa pratinās vēlreiz

Dienas notikumu apskats

Saeima konceptuāli atbalstījusi 2017.gada valsts budžetu

Tonijs Blērs: Lielbritānijā varētu rīkot otru referendumu par dalību Eiropas Savienībā

Ziemeļīrijas tiesa noraida prasību par britu valdības tiesībām sākt «Brexit»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ziemeļīrijas Augstā tiesa piektdien, 28.oktobrī,  noraidīja prasību, kurā apstrīdētas Lielbritānijas valdības tiesības sākt izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības bez balsojuma parlamentā un reģionālajos parlamentos. 

Šis ir pirmais tiesas nolēmums Lielbritānijā saistībā ar “Brexit”, un tam uzmanīgi sekoja politiķi un finanšu tirgi. Līdzīgas prasības tiek izskatīta arī citviet valstī, bet prasības iesniedzēji Ziemeļīrijā jau paziņojuši, ka pārsūdzēs spriedumu Lielbritānijas Augstākajā tiesā.

Ziemeļīrijas Augstajā tiesā divas atsevišķas, bet saistītas prasības bija iesnieguši politiķi no dažādām partijām un aktīvisti. Viņi uzskata, ka Eiropas Savienības Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšana, kas aizsāks formālas sarunas par izstāšanos, izraisīs tik pamatīgas pārmaiņas, ka tam nepieciešams parlamenta apstiprinājums.

Jūnija referendumā lielākā daļa vēlētāju Ziemeļīrijā – 56% - nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. Tomēr valsts mērogā vairākums vēlētāju izšķīrās par bloka pamešanu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uzstāj, ka sarunu uzsākšana par izstāšanos ir tikai valdības kompetencē, un tam nav nepieciešams juridiski saistošs parlamenta balsojums.

Politiķi no dažādām partijām savā prasībā Ziemeļīrijas Augstajā tiesā uzstāj, ka Ziemeļīrijas asamblejai jādod vārda tiesības lēmumā par to, vai sākt izstāšanās sarunas.

Saistītā prasībā cilvēktiesību aktīvists Reimonds Makkords savukārt balstījās uz 1998.gadā noslēgtā Lielās piektdienas miera līguma atsevišķiem aspektiem, ar kuru tika izbeigts trīs gadu desmitus Ziemeļīrijā ilgušais katoļu un protestantu konflikts. Tajā dzīvība zaudēja vairāk nekā 3000 cilvēku. Arguments bija, ka, saskaņā ar miera līgumu Ziemeļīrijas konstitucionālo kārtību var mainīt tikai ar tās iedzīvotāju piekrišanu. Turklāt daudziem tagad ir bažas, kas izstāšanās var nozīmēt Eiropas Savienības fondu finansējuma pārtraukšanu projektiem, kuru mērķis ir atbalstīt Ziemeļīrijas konflikta upurus.

Prasību izskatīšana un noklausīšanās notika šī mēneša sākumā, un Augstā tiesa Belfāstā piektdien paziņoja, ka prasības noraida.

Lielbritānijas valdība šo lēmumu novērtēja atzinīgi.

Tomēr cilvēktiesību aktīvists Reimonds Makkords jau paziņojis, ka viņš pārsūdzēs spriedumu Lielbritānijas augstākajā tiesu instancē – Augstākajā tiesā Londonā. Bet bijušais Ziemeļīrijas tieslietu ministrs Deivids Fords, kurš ir saistīts ar politiķu iesniegto prasību, norādīja, ka lēmums par pārsūdzēšanu tiks pieņemts tuvākajās dienās.

Šomēnes līdzīgu prasību, kurā apstrīdētas valdības tiesības sākt izstāšanās sarunas bez parlamenta balsojuma, sāka izskatīt Augstā tiesa arī Anglijā.

Lielbritānijas premjere Meja iepriekš paziņojusi, ka oficiālas izstāšanās sarunas ar Eiropas Savienību sāks līdz marta beigām. Viņa arī norādījusi, ka nebūs vēl viena referenduma par valsts dalību Eiropas Savienībā.

Bijušais premjers Tonijs Blērs piektdien savukārt paziņoja, ka nav nekādu šķēršļu, lai rīkotu otru referendumu. Viņš brīdināja, ka izstāšanās no Eiropas Savienības būs „ļoti smaga”. Bet premjeres Mejas preses pārstāvis vēlāk kategoriski noraidīja mājienus par otru referendumu. Viņš paziņoja, ka „britu tauta ir teikusi savu vārdu”, un Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti