Pēc Skotijas referenduma īru nacionālistu līderis Makginess paziņojis, ka turpmāk nekas nebūs tā kā iepriekš ne Skotijā, ne citur.
Referendums parādīja, ka ir iespējams apspriest svarīgus konstitucionālos jautājumus, respektējot visas puses, pauda Makginess.
Arī „Sinn Fein” līderis Džerijs Adamss aicinājis rīkot referendumu par Ziemeļīrijas neatkarību.
Tikmēr Ziemeļīrijas valdības vadītājs Pīters Robinsons noraidīja šo priekšlikumu, uzsverot ka aptauja nav nepieciešama.
„Aizvien vairāk cilvēku Ziemeļīrijā vēlas saglabāt „status quo”,” sacīja Robinsons.
Saskaņā ar 1998.gada vienošanos Ziemeļīrijas lietu ministre Terēza Viljērsa jebkurā laikā var izsludināt aptauju, un, ja aptauja liecinās, ka vairākums vēlas Ziemeļīrijas atdalīšanos no Lielbritānijas un apvienošanos ar Īriju, būtu jārīko referendums par šo jautājumu.
Lielbritānijas un Īrijas senais konflikts par Īrijas neatkarību pagājušā gadsimta sākumā noslēdzas ar Īrijas Republikas dibināšanu, taču daļa no salas – Ziemeļīrija – palika Lielbritānijas sastāvā.
Jau vēstīts, ka referendumā par atdalīšanos no Lielbritānijas
mazliet vairāk nekā puse nobalsojušo Skotijas iedzīvotāju, atbalstīja palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Tādējādi neatkarīgas Skotijas valsts izveide ir noraidīta. Pēc Skotijas referenduma, kurā virsroku guva neatkarības pretinieku balsis, abu pušu pārstāvji pauž, ka pārmaiņas tomēr ir gaidāmas. Londona sola virkni jaunumu, lai palielinātu Skotijas parlamenta un iedzīvotāju neatkarību, kā arī aicina apvienoties diskusijā pārējās nācijas – Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā.
